Latvijai būtu nepieciešams samazināt bēgļiem pašreiz pieejamo ikmēneša pabalstu 256 eiro apmērā, šādu aicinājumu šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē izteica deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK).
Runājot par pieaugošo patvēruma meklētāju īpatsvaru, Dombrava Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai (V) norādīja, ka ministrijai "nevajadzētu pārāk sapņaini runāt par situāciju Ziemeļāfrikā, kā arī Tuvajos Austrumos", jo pieļautās kļūdas ir jāatzīst. Tāpat viņš vērsa klātesošo uzmanību, ka zināma atbildība par bēgļu skaita pieaugumu būtu jāizņemas vairākām Eiropas Savienības (ES) lielvalstīm, kā arī Krievijai.
"Pašlaik cieš arī tās valstis, kuras pat nebija aktīvi iesaistījušās situācijas attīstībā šajos reģionos," pauda Dombrava, vienlaikus paužot gandarījumu par Latvijas vienoto pozīciju saistībā ar kvotu noteikšanu.
Tāpat Dombrava izklāstīja savu viedokli, ka bēgļiem pieejamais ikmēneša pabalsts 256 eiro ir daudz salīdzinājumā ar tā sauktajām māmiņu algām, kā arī vidējo atalgojumu. "Mums primāri ir jādomā par saviem iedzīvotājiem, nevis ieceļotājiem no citām valstīm," pauda deputāts.
Viņš arī Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei vaicāja, vai pabalsts ir starptautiski noteikts. Pētersone-Godmane, atbildot uz Dombravas jautājumu, atgādināja, ka vēl nesen pabalsts bija 180 eiro, taču to tika lemts palielināt. Viņa arī norādīja, ka pabalsta noteikšana nav starptautiski noteikta.
"Tad jau mēs to varam samazināt," gandarīts sacīja Dombrava.
Jau ziņots, ka EK iecere ieviest obligātas patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotas visām 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm var tikt nogremdēta, jo to kategoriski neatbalsta Lielbritānija, Īrija un Dānija, otrdien atzina avoti Briselē.
Paredzēts, ka EK ar priekšlikumiem jaunās imigrācijas politikas veidošanai iepazīstinās trešdien. Tās mērķis ir, no vienas puses, risināt problēmas, kuras rada arvien pieaugošais bēgļu skaits, kas no trešās pasaules valstīm ierodas Eiropā, bet, no otras puses, apturēt šo bēgļu plūsmu jau tās izcelsmes reģionos - Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Iecerēts, ka galīgo imigrācijas politikas stratēģijas variantu ES dalībvalstu līderi apspriedīs samitā, kas notiks 25. un 26.jūnijā. Taču daudzās dalībvalstīs imigrācija ir tik delikāts jautājums, ka panākt vienošanos būs neiespējami, īpaši jautājumos par patvēruma meklētāju uzņemšanu.
EK pārstāve Nataša Bertaude otrdien norādīja, ka saskaņā ar ES līgumiem Lielbritānijai un Īrijai ir izņēmuma tiesības zināmās politikas jomās, šajā gadījumā tām ir tiesības lemt piedalīties vai nepiedalīties obligāto kvotu shēmā. Arī Dānijai ir izņēmuma tiesības, un Kopenhāgena "vispār nepiedalās" šī jautājuma risināšanā, piebilda Bertaude. Trim dalībvalstīm piešķirtās izņēmuma tiesības mazina iespējas obligātās kvotas uzspiest arī 25 pārējām dalībvalstīm, sarunā ar aģentūru AFP atzina avoti ES.
Pret obligāto kvotu ieviešanu izteikusies arī Latvija un Igaunija.
