Daugavas racēji kopā ar aktieri un 3.ģimnāzijas direktoru aģitē pensionārus ieguldīt naudu Daugavas padziļināšanas projektā, kas izmaksās 90 miljardus eiro (63 miljardus latu) un veidos savienojumu ar Dņepru, ziņo "TV3" raidījums "Nekā personīga".
Raidījums atgādina, ka divas savstarpēji konkurējošas akciju sabiedrības rosinājušas Daugavu padarīt par kuģojamu kanālu. Iecerēts katrā mazpilsētā ierīkot preču termināli, Daugavu savienot ar Dņepru un Volgu un izbūvēt vēl trīs hidroelektrostacijas. Projekts izmaksāšot 90 miljardus eiro un atmaksāšoties sešos gados.
Izveidotas divas akciju sabiedrības. Vieni pārstāv uzņēmējus, politiķus un advokātus. Šo cilvēku tuvākie plāni ir par Eiropas naudu izvērtēt iespējas Daugavas bagarēšanai un, ja šādas iespējas ir, tad par Eiropas investoru naudu Daugavu savienot ar Dņepru, izveidojot kuģojamu transporta ceļu.
Kā ziņo "Nekā personīga", otrai akciju sabiedrībai "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma "Rīga-Hersona-Astrahaņa" plāni ir Daugavu bagarēt līdz pat Volgai un būtiskās izmaiņas upes gultnē var pat appludināt Pļaviņas.
Pēdējā laikā organizācija rīko virkni tikšanos ar pensionāriem, kurās aģitē iegādāties akciju sabiedrības akcijas. Prezentācijās piedalās aktieris un uzņēmuma dalībnieks Rolands Zagorskis, projekta vadībā ir bijušais apsardzes darbinieks Valērijs Štamers, kuru savulaik Jēkabpils puses uzņēmēji vainoja naudas izkrāpšanā, viņam piepalīdz Rīgas 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis.
Kā skaidro Štamers, iecere ir ar kanāliem savienot Daugavu ar Dņepru un Volgu. Tad Ķīnas, Kazahstānas un Ukrainas preces ar tankkuģiem peldēs pa šīm upēm rietumu virzienā. Autori piedāvā arī aptuveno projekta tāmi - 90 miljardi eiro. Tā nebūšot nekāda problēma, jo naudu aizdos Eiropas un Ķīnas bankas, turklāt lielāko daļu ziedošot Eiropas Savienība - 65%.
Daugavas potenciālie racēji atzīst, ka projekts būtiski izkropļo upes gultni un krastus, tomēr tajā nesaredz nekā slikta. Padziļināšana tikai nākšot upei par labu.
Iecerēts izsludināt parakstu vākšanu par referenduma rīkošanu. Referendumā uzņēmēji piedāvā tautai balsot par viņu pašu uzrakstītu likumu uz vienas lapas, kas paredz nodot Daugavu uz 100 gadiem projekta īstenotājiem lietošanā, kā arī uzdod valdībai veikt sarunas ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju, ka tās piekrīt mainīt Daugavas, Dņepras un Volgas tecējumu arī to teritorijās. Paralēli referendumam projekta autori aicina pensionārus iegādāties uzņēmuma akcijas par pieciem latiem gabalā. Tā esot tirgus cena akcijai, kuras nominālvērtība ir viens lats.
Patlaban akciju sabiedrībā esot 350 biedri un savākti 700 000 latu. No pensionāriem savāktā nauda tiek tērēta projekta reklamēšanai. Realizēt to nav iespējams. Nav iespējams arī projektēt. Paši autori atzīst, ka bez uzvaras referendumā un pozitīva ietekmes uz vidi atzinuma projekts netiks realizēts.
Pensionāri akciju izplatīšanai izvēlēti ne tādēļ, ka tā būtu sabiedrības turīgākā, bet gan sociāli aktīvākā daļa. Pēc autoru ieceres, ja pensionāri par akcijām būs atdevuši savus pēdējos ietaupījumus, tie aicinās referendumā piedalīties citus, izies ielās un savādāk atbalstīs projektu.
Pie šī paša projekta ķērusies vēl viena akciju sabiedrība - "Enerģētika un ūdens transports". Tā pieder nopietnākai publikai. Īpašnieku vidū ir ekspremjers Māris Gailis, "Rīgas kuģniecības" līdzīpašnieks Vasilijs Meļņiks, "Lido" saimnieks Gunārs Ķirsons, būvnieks Guntis Rāvis, pārtikas rūpniecības uzņēmēji Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, kā arī advokāts Egons Rusanovs u.c.
Sarunā ar "Nekā personīga" šo uzņēmēju grupu pārstāv "Užavas alus" saimnieks Uldis Pumpurs un ekonomists Uldis Osis.
Arī šī akciju sabiedrība, lai arī neizsludina pieteikšanos uz akcijām un negatavojas referendumam, vēlas īstenot Daugavas pārveidi par kuģošanas ceļu. Tas esot ekonomiski izdevīgi un iejaukšanās Daugavas ekosistēmā sevi attaisnošot. Projekta ekonomiskā sāls esot kuģu transporta izmaksās, jo dzelzceļa un autotransporta sistēmas uzturēšana esot nesalīdzināmi dārgāka.
Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) abu akciju sabiedrību ieceres sauc par katastrofu. "Es uzskatu, ka šāda projekta realizācija Latvijas teritorijā nav teorētiski iespējama, kaut vai pieņemot, ka plāno būvēt trīs hidroelektrostacijas. Lai pārvietotos, ir jābagarē Daugava," norāda Vējonis.
Ministrs arī noliedza, ka šo projektu finansēt varētu Eiropas Savienība.