KNAB uzsāk kriminālprocesu pret Austrumu slimnīcas darbiniekiem [papildināts]

© F64

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu pret vairākiem VSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" diagnostisko radioloģijas nodaļu darbiniekiem par prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu.

Kā inromēja KNAB preses sekretāre Laura Dūša, kriminālprocess sākts pret diagnostisko radioloģijas nodaļu darbiniekiem slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra struktūrvienībās stacionārā "Latvijas onkoloģijas centrs" un stacionārā "Gaiļezers".

Dūša skaidro, ka kriminālprocesā iegūto pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka vairāki medicīnas darbinieki, izmantojot savas pilnvaras, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par magnētiskās rezonanses izmeklējumu nodrošināšanu, apejot noteikto rindas kārtību, pieprasīja un pieņēma prettiesisku labumu no pacientiem.

Slimnīcas vadība ir informēta par uzsākto kriminālprocesu un sniedz nepieciešamo atbalstu KNAB darbiniekiem patiesības noskaidrošanā, bet plašākus komentārus plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem nesniedz, pastāstīja ārstniecības iestādes preses sekretāre Inguna Potetinova.

Potetinova norāda, ka slimnīcā ir sākta dienesta pārbaude par iekšējo normatīvo aktu ievērošanu, kas regulē diagnostisko pakalpojumu saņemšanas kārtību.

No sistēmiskā viedokļa slimnīcā esot ieviesta kārtība, lai nodrošinātu pakalpojumu saņemšanas caurskatāmību, skaidro slimnīcas pārstāve. Pieteikšanās uz diagnostiskās radioloģijas pakalpojumiem notiek, izmantojot vienoto pieraksta tālruni, e-pastu vai arī reģistratūrās personīgi. Noteiktajā laikā pacients ierodas un piereģistrējas reģistratūrā, veic izmeklējuma apmaksu un dodas uz konkrēto kabinetu, kur jau visa informācija par pacientu ir pieejama elektroniskā formātā.

KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Krimināllikumā noteikts, ka par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarota tāda pati persona par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, persona tiek sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās saistītas ar materiālo vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieprasīšanu vai izspiešanu, personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

 

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais