Ņemot vērā to, ka Tiesībsarga biroja budžets šogad samazināts aptuveni par 39%, birojs varētu turpmāk atteikties no atsevišķu funkciju pildīšanas vai to darīt samazinātā apmērā.
Kā atzina tiesībsargs Romāns Apsītis, ar 2010.gada budžetā birojam paredzētajiem 558 900 latiem birojs izdzīvot varēs, bet lielas pūles prasīs Tiesībsarga biroja darba pielāgošana budžeta iespējām, un ir skaidrs, ka biroja funkcijas būs jāmazina, kas varētu nozīmēt arī grozījumus Tiesībsarga likumā.
To, kādā veidā tas tiks darīts, Apsītis vēl nekonkretizē, vien ļaujot noprast, ka smagākais jautājums būšot par turpmāko darbu ar iedzīvotāju jautājumiem un sūdzībām, kas pašlaik vēl notiek iepriekšējā apmērā. "Katram cilvēkam, kas atnāk uz biroju, ir savs bēdu stāsts, un mēs nevaram viņu atvairīt un teikt, lai pagaida ar savu rūpi," uzskata Apsītis, piebilstot, ka tā būs grūti pārvarama pretruna.
Tomēr, pēc viņa sacītā, arvien vairāk iezīmējas tas, kas birojam būtu jādara un kas ir mazāk prioritārs. Kā piemēru pēdējam Apsītis min ieslodzīto sūdzību risināšanu.
"Mums ļoti daudz raksta nebrīvē esošie cilvēki, un parasti viņu sūdzības ir tīri sadzīviskas, piemēram, viņus neapmierina ēdiens, gaisa temperatūra kamerās vai to apgaismojums, kā arī tas, ka liegtas tikšanās ar tuviniekiem," skaidro Apsītis, norādot: "Bet mēs jau fiziski un praktiski nespējam visas šīs lietas novērst - ne jaunus logus ielikt, ne elektrības instalācijas pārvilkt." Turklāt minēto jautājumu risināšanai jau pastāv Ieslodzījuma lietu pārvalde.
Līdzekļu taupīšanai birojs plāno samazināt arī telpu nomas izmaksas, pašlaik īrētajā ēkā Baznīcas ielā 25 turpmāk izmantojot tikai divus stāvus, bet trešo stāvu izīrējot apakšnomniekam. Tāpat birojā veikta štatu samazināšana, galvenokārt uz atbalsta un palīgpersonāla rēķina, no pērn Tiesībsarga birojā strādājošajiem 50 cilvēkiem darbā paturot 39.
Tālāku darbinieku skaita samazināšanu Apsītis gan nepieļauj, uzsverot, ka "tālāk vairs nav kur iet", jo jurisprudence, līdzīgi kā medicīna, ir ļoti sazarota nozare un birojam ir nepieciešami cilvēki, kas specializējušies katrā no jomām, pretējā gadījumā cilvēkiem kvalitatīvu palīdzību nav iespējams sniegt.
Samazinājums skāris arī darbinieku atalgojumu, kura apmērus Apsītis gan nemin, skaidrojot, ka birojā šobrīd tiek maksāta vidējā alga atbilstoši valdības noteiktajai algai mazu iestāžu darbiniekiem. Viņa paša alga samazinājusies no 2700 latiem līdz 1600 latiem pirms nodokļu nomaksas. Tomēr tiesībsargs pret algas samazinājumu protestēt negatavojas. "Es esmu cilvēks, kas vienmēr ir samierinājies ar to, ko valsts maksā, un saprotu, ka vairāk nav ko cerēt," uzsver Apsītis.
Apsītis tomēr ir gandarīts par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iestāšanos pret plānoto papildu 300 000 latu samazinājumu biroja budžetā, jo pretējā gadījumā viņa vadītais birojs nevarētu pastāvēt.
Ar minētās komisijas pārstāvjiem Tiesībsarga biroja darbinieki plānojuši arī tikšanos janvāra beigās, pārrunājot turpmāko biroja darbību.