Puse Latvijas strādājošo turpina darbu pat tad, ja viņiem kaut kas ļoti sāp. Cilvēki klusē, jo domā, ka slims darbinieks darba devējam nav vajadzīgs.
Rezultāts ir acīmredzams. Latvijā ik gadu 1000 cilvēki darbā iegūtas saslimšanas dēļ tiek reģistrēti kā arodslimnieki un arvien biežāk kļūst par invalīdiem muskuļu un skeleta sistēmas slimību dēļ. Par šo slimību iegūšanu, ārstēšanu un profilaktiskajiem pasākumiem stāsta medicīnas zinātņu doktore, arodveselības un arodslimību ārste, sāpju ārste, projekta „Fit For Work” arodslimību darba grupas vadītāja Jeļena Reste.
Arodslimību skaits pieaug ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Ik gadu Latvijā aptuveni 1000 iedzīvotāju iegūst kādu saslimšanu darba vietā un tiek reģistrēti kā arodslimnieki. Katrs otrais pacients pie ārsta griežas ar kādu no muskuļu un skeleta sistēmas saslimšanām, kuras izraisījuši ergonomiskie faktori darba vidē. Ar darbu saistītās muskuļu un skeleta sistēmas slimības var rasties ne tikai fiziska darba veicējiem, tā var būt mokoša saslimšana arī biroja darbiniekiem un citiem monotona darba darītājiem. Visaugstākā saslimstība ar arodslimībām Latvijā ir novērojama apstrādes rūpniecībā, transporta pakalpojumu un transporta palīgdarbību sniedzēju vidū, vairum un mazumtirdzniecībā, kā arī veselības un sociālās aprūpes strādājošo darbinieku vidū.
Darbs lielākajai daļai cilvēku ir ikdiena. Par darbu saņemam algu, varam nopirkt to, kas nepieciešams. Dzirdot, ka situācija ir tik dramatiska, rodas jautājums: un ko tad darīt?
Dzīve nav tikai darbs, un mums katram jādomā, ko darīt, lai darbu neiemainām pret savu veselību. Situāciju noteikti iespējams uzlabot, bet tas ir sabiedrības attieksmes un iesaistīto institūciju atbildības jautājums. Ja darba vietā netiek ievēroti darba drošības pasākumi, ja darba vide netiek pielāgota darbinieku vajadzībām, tas var būt arī liels slogs veselībai, to būtiski pasliktinot. Kopējā situācija Latvijā arodslimību jomā ir diezgan dramatiska, un ar nožēlu nākas atzīt: ja neko nedarīsim, lai šīs slimības ierobežotu, nākotne nebūs spoža. Ir jādomā par profilaktiskajiem pasākumiem un sabiedrība pietiekami jāinformē par muskuļu un skeleta sistēmas slimību savlaicīgu diagnosticēšanu un ārstēšanu. Tādēļ par to ir jārunā, un skaļi. Lai veicinātu sabiedrības informētību par muskuļu un skeleta sistēmas slimībām, un uzlabotu to ārstēšanu, kā arī profilaksi, ir izveidots projekts „Fit For Work”. Tajā strādā īpaša arodveselības darba grupa, kurā apvienojušies arodslimību, rehabilitācijas un citi speciālisti, kas Latvijā izstrādās profilaktisko pasākumu plānu un kopā ar valsts institūcijām un darba devējiem centīsies uzlabot darbspējīgo cilvēku balsta un kustību aparāta veselību. Līdz ar to pagarināsies veselīga darba mūžs un cilvēki, kas sirgst ar muskuļu un skeleta slimībām, atgriezīsies darba tirgū.
Kāds darbs visbiežāk izraisa balsta un kustību sistēmas kaites?
Šobrīd lielāko daļu no diagnosticētajām balsta un kustību aparāta arodslimībām izraisījusi fiziska pārslodze jeb ergonomiskie riski. Atkarībā no slimību lokalizācijas un smaguma pakāpes šīs saslimšanas var ietekmēt darbaspējas no pilnīgi netraucētām funkcionēšanas spējām līdz pat pilnīgai darba nespējai. Visbiežāk saslimšanu izraisa darbs, kam raksturīga atkārtota smagumu pārvietošana, vienveidīgas kustības, piespiedu darba poza un slikta ergonomika. Šie darba vides kaitīgie faktori palielina risku saslimt ar muskuļu, cīpslu, saišu un locītavu izraisītām slimībām.
Kāda vecuma cilvēkus šīs slimības skar visvairāk?
Muskuļu un skeleta sistēmas slimību izraisīta invaliditāte ir viena no visstraujāk progresējošajām funkcionālajām saslimšanām darbspējīgo iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 59 gadiem. Tieši šo slimību dēļ cilvēki Latvijā visbiežāk kļūst par invalīdiem. Lielu daļu muskuļu un skeleta sistēmas saslimšanu iegūšanas iemesls ir darbs vai nepareiza slodze. 2013.gadā pavisam reģistrēti 2 944 skeleta, muskuļu un saistaudu slimību pacienti, kam noteikta pirmreizēja invaliditāte, savukārt 1087 pacientiem pirmo reizi reģistrēta kāda no arodslimībām. Tas ir par 26,3% vairāk nekā 2012.gadā.
Kā dzīvo cilvēki, kam ir muskuļu un skeleta sistēmu slimības?
Lai gan šīs slimības nepalielina mirstību, tās ir nopietnas un hroniskas saslimšanas. Tās nekur nepazūd un vajā pacientus visu mūžu. Kāda gan var būt dzīves kvalitāte! Cilvēka darbaspējas ievērojami samazinās, sāpes pastiprinās. Pazeminās darbinieka izturība, viņš sliktāk koncentrējas, nav tik apdomīgs un veikls, viņam ir slikts garastāvoklis. Ik gadu Latvijā muskuļu un skeleta sistēmas slimību ārstēšana izmaksā no 90,49 līdz pat 362 miljoniem eiro, un vidēji 383 400 pacientiem Latvijā muskuļu un skeleta sistēmas slimības izraisa īslaicīgu darba nespēju, tā valstij radot būtisku ekonomisko slogu gan tiešo, gan netiešo izmaksu veidā.
Vai ar sāpēm sadzīvo tikai vecākā gadagājuma cilvēki?
RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētījumā nodarbinātajiem jautāja, vai pēdējā gada laikā viņus vajājušas fiziskas sāpes, kas bijušas ilgākas par trim dienām. 2013.gadā 34% nodarbināto uz šo jautājumu atbildēja pozitīvi. Turklāt sāpes biežāk bija novērotas sievietēm (38,6%) nekā vīriešiem (28,9%). Sāpes pavadījušas ne tikai vecāka gada gājuma cilvēkus, bet arī jauniešus. Piemēram, sāpes atzīmēja 25,4% nodarbināto jauniešu vecumā no 18 – 24 gadiem, un katrā nākamajā vecuma grupā no sāpēm cietušo iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieaug.
Jauniešiem taču vēl visa dzīve priekšā!
Jā, situācija ar jauniešiem ir īpaša. Mūsdienu tehnoloģiju dēļ novērojams mazkustīgums – jaunieši arvien vairāk stundas pavada pie datora, planšetēm un viedtālruņiem. Vienā pozā viņi atrodas septiņas un vairāk stundas dienā. Šāda situācija ir kritiska, jo jaunieši, aizmirstot aktīvu dzīvesveidu un fiziskās aktivitātes, nenostiprina savu ķermeņa muskulatūru un locītavas, tā pastiprinot muskuļu un skeleta sistēmas slimību saslimšanu risku.
Ko vēl rāda pētījums: kas cilvēkiem sāp?
59% gadījumu sāpējusi muguras lejasdaļa, 28% spranda, 26% kājas un 25% rokas.
Ko cilvēki dara, ja viņiem sāp?
Rīcība ir satraucoša. Vairāk nekā puse – 51% turpināja strādāt,nedarot neko, lai sāpes novērstu. Nieka 27% no aptaujātajiem noformēja darbnespējas lapas, bet speciālistus apmeklēja tikai 3%. Tātad: cilvēki turpināja ciest sāpes un strādāt tādā pašā tempā, tādos pašos darba apstākļos, nerisinot problēmu un paļaujoties, ka sāpes mitēsies.
Te es gribētu teikt, ka ir svarīga paša nodarbinātā attieksme pret savu veselību darba vietā. Jāievēro darba aizsardzības prasības, jāizmanto pareizi darba paņēmieni, ergonomiskie pielāgojumi un citi palīglīdzekļi, neaizmirstot par sabalansētas atpūtas ievērošanu. Savukārt ārpus darba ir būtiski ievērot veselīgu dzīvesveidu – nodarboties ar regulārām fiziskām aktivitātēm, interesēties, kā uzturēt un uzlabot veselību. Tāpat jāprot atpazīt jau pirmās slimības pazīmes, savlaikus jādodas pie speciālista un jāievēro viņa sniegtie norādījumi–jādara viss, lai veicinātu atveseļošanos. Vajadzīga arī vēlme atkal strādāt –salāgot darba vidi un darba intensitāti atbilstoši savam veselības stāvoklim.
Ja darbinieks tik ļoti rūpēsies par savu veselību, viņš kļūs nevajadzīgs darba devējam!
Latvijā patiešām vēl aizvien ir aktuāls stereotips, ka saslimis cilvēks ir darbam nederīgs. Bieži vien šī aizsprieduma cēlonis ir tas, ka darba devējam trūkst informācijas, kas jāievēro darbiniekam, kam ir kāda muskuļu un skeleta sistēmas slimība. Lielākoties darba devēju attieksme pret šādiem darbiniekiem ir diskriminējoša. Vērojama tendence arodslimniekus pēc diagnozes izpaušanas atlaist. Pat ja likumīgi tas nav iespējams, tiek mēģināts panākt, ka darbinieks no darba aiziet pats. Tādēļ arodslimnieki bieži vien neatklāj savu patieso veselības stāvokli, baidoties par darbadevēju sankcijām un nākotni šajā darbavietā.
Ko tad cilvēkam darīt?
No šādas situācijas var pasargāt arodbiedrība un pastiprināta darbinieku informēšana par savām tiesībām. Tomēr praksē arvien novērojams,ka cilvēki izvēlas klusēt un nevēlas konfliktēt ar darba devēju –ir iebiedēti un samierinās ar nelabvēlīgu lēmumu. Tālab projekta „Fit For Work” arodslimību darba grupa rosina panākt, ka cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem jāpiešķir valsts subsidētas darbavietas, un īpašas subsīdijas vajadzīgas arī darba devējiem, kas nodarbina cilvēkus ar ierobežotām funkcionālajām spējām.
Tiešām - var saprast arī darba devējus: darba tirgus Latvijā ir komplicēts, un ja vēl jādomā par slimajiem darbiniekiem...
Darba devēji tiešām bieži vien nav pietiekami informēti. Darba devēji nezina, ka cilvēkus ar muskuļu un skeleta sistēmas slimībām var nodarbināt pavisam veiksmīgi, vien ar nelielu priekšnosacījumu –atbilstoši pielāgojot darba vidi. Darba devēju vidū jāiedzīvina izpratne, ka šie darbinieki nav jāatlaiž, jo viņi joprojām prot savu darbu tāpat kā citi. Ikvienam darba devējam jāapzinās savu darbinieku vērtība.Tiesa, šobrīd vieglāk šķiet pieņemt darbā jaunu, veselu cilvēku, nevis nodarbināt saslimušo. Bet šī attieksme ir jāmaina! Darba devējiem Latvijā ļoti klibo apziņa, ka katrs darbinieks ir vērtība, turklāt līdz ar darba vides uzlabošanu, ņemot vērā darbinieku vēlmes un vajadzības, uzlabosies arī uzņēmuma produktivitāte. Darba devējiem jāapzinās, ka darbinieku veselību ietekmē ne vien ergonomiskie, bet arī psihoemocionālie faktori.
Atgādiniet, lūdzu, par obligātajām veselības pārbaudēm!
Lai pasargātu sevi un darbiniekus no muskuļu un skeleta sistēmas slimībām atkarībā no kaitīgo faktoru ietekmes ir būtiski apmeklēt veselības obligātās pārbaudes, visma reizi 3 gados. Pārbaudēs var laikus diagnosticēt veselības traucējumus, izglītojot darbiniekus par piemērotākajiem darba paņēmieniem un ergonomisko risinājumu iespējām, kā arī lietderīgu atpūtas paužu izmantojumu. Ikvienam jāsaprot,ka obligātās veselības pārbaudes nav represijas pret cilvēkiem, lai neļautu strādāt, bet gan veids, kā agrīni pamanīt saslimšanu un uzsākt ārstēšanu,ja tāda ir nepieciešama!