Jānis Peters: Man Krievijas jautājums ir ļoti personisks
Pašreizējais Krievijā valdošais režīms domā, ka ar spēka demonstrāciju tā kļūst vadoša valsts, taču patiesībā pati šauj sev kājā, šorīt intervijā LNT vērtēja dzejnieks, bijušais Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters.
"Notiek tas, kam nav jānotiek. Nu kāpēc Krievijā, (...) tas pulciņš, kas pašreiz ir tikuši pie varas, ignorē starptautiskās tiesības, palaiž garām ļoti lielu iespēju Krievijai kļūt par tiešām spēcīgu, vienu no vadošajām valstīm pasaulē? Tur ir pārprasts viss, apgriezts otrādi," sacīja Peters. Dzejnieks atzina, ka viņam ir žēl un skumji, jo viņam Krievijas jautājums ir ļoti personisks.
Peters atzīst, ka ilggadējo Krievijas prezidentu un premjeru Vladimiru Putinu nenovērtēja. "Es vienreiz atbildēju, kad man jautāja, ko es domāju par jauno prezidentu, ka esmu ļoti priecīgs, ka Krievijai ir prezidents, kas pats spēj iekāpt automašīnā. Likās, ka tas ir labi - jauns cilvēks. Bet tā arī Rietumi to uztvēra. Kā pagriezīsies, es neiedomājos. Bet acīmredzot nedrīkstēja ļaut vaļu šovinismam," atminējās Peters.
Runājot par patlaban aktuālajiem Otrā pasaules kara beigu pieminēšanas pasākumiem, Peters atzina, ka tie nav tik viennozīmīgi svētki. Krievijā, Sarkanajā laukumā, tie tagad ir revanšistiski svētki, bet lauku kapsētās, ar zilu žodziņu apvītās, un lauku baznīciņās 9.maijā viņš ir redzējis patiesi aizkustinošus skatus, kur "māmiņas lūdz Dievu, met krustus par saviem zaudētiem dēliem, vīriem un tēviem".
Dzejnieks atzina, ka pašu kara dalībnieku Latvijā ir palicis maz. Turklāt ir jautājums, vai uz pasākumiem iet tieši kara dalībnieki, vai arī tādi, kas ir "piesmērējušies" un iet ar citu mērķi - nevis izsāpēt savu tuvinieku nāvi, bet gan demonstrēt kādu revanšu par bijušās Padomju Savienības bojāeju.
Peters piebilda, ka viņam nepatīk vārds "nepilsonis", jo "tas ir gandrīz vai necilvēks". Pēc dzejnieka norādītā, latviešu valoda ir bagāta un varēja izdomāt ko citu, bet tagad "tur ir arī revanša graudiņš". "Nezinu, tieši kurā brīdī, bet kļūdas sākās tad, kad mēs neuzrunājām krievus pilnīgi atsevišķi, spilgti premjera vai prezidenta personā. Tieši ar īpašu vēstījumu visiem cittautiešiem, kas dzīvo Latvijā, kas nav Latvijas pilsoņi. Tas būtu bijis sākums," izteicās Peters.
Peters no 1990. līdz 1992.gadam bija Latvijas pārstāvis Maskavā, bet no 1992. līdz 1997.gadam - Latvijas vēstnieks Krievijā. Savulaik Peters bija viens no Latvijas Tautas frontes aktīvistiem.