Trīs bērnu māmiņa: laimīga Latvijā
«Mana mamma ir krāsainajās zeķēs,» piecgadīgā Emīlija rāda no papīra veidotu aplikāciju – mammu krāsainā kleitā, spilgtās zeķēs un salmu krāsas matiem. Mazais brāļuks Eduards (divarpus gadu), jau no paša rīta saposts Mātes dienas svinīgajam koncertam bērnudārzā, nemaz nav gatavs mammu palaist vaļā. Arī Krišjānis (četri gadi) samīļo mammu un ar tēti steidzas brokastīs uz savu grupiņu.
Visi trīs ir Ievas OšasKļaviņas un viņas vīra Jāņa acuraugi. Ieva Mātes dienu sagaida pacilātā noskaņojumā un ļoti darbīgi – visi trīs mazuļi jāsapoš svinībām bērnudārzā, bet pēcāk jāsteidzas uz darbu. Ievas ikdiena ļoti precīzi iezīmē tikpat kā visu bērnu mammu dzīves ritmu, kurā visgrūtākais ir atrast laiku tikai sev.
Māmiņas laimi grūti novērtēt skaitļos, datos, jo ikviena mamma teiks: esmu laimīga, jo man ir bērni. Organizācijas Save the Children pētījums par valstīm, kurās mātēm dzīve ir vislabākā, atklāj šo valstu augsto labklājības līmeni vai gluži pretēji – valsti ierindo jaunattīstības zemju vidū. Tomēr Ieva domā, ka ar mātes laimi tam nav tik cieša sakara, jo, «ja man jautā, es atbildēšu, ka jūtos laimīga mamma Latvijā». Uz visu var arī palūkoties salīdzinājumā – vai salīdzinām sevi ar nabadzīgākajām valstīm Āfrikā, kur vietām nav pat tīra dzeramā ūdens, vai bagāto Skandināviju.
«Esmu laimīga, ja bērni un paši esam veseli, tā ir viena no svarīgākajām lietām, par ko uztraucas ikviena mamma un ikviena ģimene,» Neatkarīgajai uzsver Ieva. Liela nozīme mammu un ģimeņu labsajūtai ir arī stabiliem ienākumiem. Mēs nerunājam par lielu bagātību, bet par ģimeņu pietiekamu nodrošinājumu. «Mēs nevaram sūdzēties, taču, padomājot, kā ir daudzām ģimenēm Latvijas laukos, trūcīgām ģimenēm, viedoklis, vai Latvija ir laimes valsts mātēm, var mainīties,» domā Ieva, «mēs nesūrojamies, ja nevaram nopirkt visai ģimenei biļetes uz Leļļu teātri, mēs dodamies uz Jūrmalas teātri, kur notiek brīnišķīgas izrādes. Atrodam dažādus interesantus pasākumus, kuros var piedalīties visa ģimene.» Ieva kā trīs mazu bērnu mamma novērtē, ka bērniem Latvijā ir bezmaksas veselības aprūpe, taču nereti nākas saskarties, ka tas ir tikai uz papīra. Piemēram, fizioterapija vai rehabilitācija bērniem sasniedzama, tikai mēnešiem ilgi gaidot rindā. «Bērniņam ārsts iesaka masāžu, jo viņš nerāpo, bet rinda pienāk tad, kad bērns jau staigā,» saka Ieva. Vecāki rindās negaida, maksā.
Laime ir arī tad, ja izdodas laiku veltīt ne tikai bērniem, bet pašiem sev. «Ja man nebūtu tāda vīra kā Jānis, es nevarētu teikt, ka esmu tik laimīga. Reiz rotaļlaukumā, kur biju ar visiem trim bērniem, kāda kundze jautāja: vai jums vīrs arī palīdz? Atbildēju: es palīdzu vīram!» smejoties stāsta Ieva. Visām mammām Ieva svētkos novēl pacietību, mīlestību un noteikti – atbalstošus vīrus!
Desmit valstu sarakstā, kur mātēm būt ir vislabāk, pirmās piecas ir Skandināvijas valstis, vēl piecas – Rietumeiropas. Tas izskaidrojams ar augsto dzīves līmeni un veselības aprūpes pieejamību sievietēm, māmiņām. Atsevišķi dati arī šokē, piemēram, desmit labākajās valstīs mātes mirstības rādītājs ir viens gadījums uz 12 000, bet valstīs saraksta lejasgalā – viens gadījums uz 30. Tā ir milzīga atšķirība. Diemžēl Latvija pēdējos gados piedzīvojusi strauju lejupslīdi – 2008. gadā 24. vieta, šogad – 40. Valstīs, kuras ir labākā situācijā nekā Latvija, ir zemāki mātes un bērna mirstības rādītāji, augstāki vidējie ienākumi, labāka izglītība un sieviešu politiskais statuss.