Depozīta sistēmas ieviešanu atliek līdz 2020. gadam
Izvērtējot situāciju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, šķirošanas un pārstrādes jomā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) strādājošā darba grupa vienojusies, ka Latvijā plašāk jāattīsta dalītās atkritumu vākšanas sistēma. Depozītu sistēmas ieviešana dzērienu iepakojumam vismaz līdz 2020. gadam jāatliek.
Lēmums par pozīcijas maiņu pieņemts, lai ieviestu ES noteiktās normas atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo secināts, ka līdz 2020. gadam bez būtiskām publiskām investīcijām un mērķtiecīgu darbu tas nebūs iespējams. Latvija ir uzņēmusies saistības uzlabot atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes sistēmu un līdz 2020. gadam gandrīz uz pusi samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu. Tas būs iespējams, vien ievērojami pilnveidojot atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru, palielinot sadzīves atkritumu šķirošanas un pārstrādes apjomus. Lai efektīvāk izmantotu šim mērķim pieejamo finansējumu, speciālistiem bija jāizšķiras, vai būtiski uzlabot un attīstīt esošo dalīto atkritumu vākšanas sistēmu, vai arī paralēli šai sistēmai ieviest arī depozītu sistēmu dzērienu iepakojumam.
Izvērtējot iespējamos ieguvumus un zaudējumus, darba grupa atzinusi, ka depozīta sistēmas ieviešana nesasniegtu ES direktīvās un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķi, proti, turpmāko gadu laikā ievērojami samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, un deformētu jau izveidoto dalītās vākšanas infrastruktūru. Jāuzsver, ka depozīta sistēmas ieviešanas izdevumi būtu 20 līdz 26 miljoni eiro. Tad vēl katru gadu aptuveni 12,8 miljoni eiro būtu sistēmas uzturēšanas izmaksas, kas gultos uz patērētāju pleciem. Tajā pašā laikā dzērienu iepakojums, kas varētu tikt iekļauts depozīta sistēmā, veido tikai nelielu daļu (mazāk par 10%) no tiem atkritumiem, kas varētu tikt pārstrādāti. Turklāt depozīta sistēma neaptvertu visas pudeles, atstājot ārpus sistēmas, piemēram, vīna un stipro alkoholisko dzērienu pudeles. Depozīta sistēmas ieviešana daudz nelīdzētu arī vides piesārņojuma mazināšanā, jo starp visbiežāk dabā izmestajiem atkritumiem redzam ne vien pudeles, bet arī plastmasas maisus, vienreizējos traukus, papīrus, būvgružus utt. Plašāka dalītās atkritumu sistēmas ieviešana un tās uzlabošana savukārt ļautu savākt un pārstrādāt ne tikai dzērienu iepakojumu, bet arī citus sadzīves atkritumus no plastmasas, stikla, metāla, kā arī kartona un papīra.
Dalītā atkritumu vākšanas sistēma ir perspektīvāka
«Koncentrēšanās uz dalītās atkritumu vākšanas sistēmas pilnveidošanu ļaus apkopot resursus un panākt lielāku efektu. Jau tagad šī sistēma diezgan sekmīgi darbojas un sašķiroto sadzīves atkritumu apjoms gadu no gada palielinās. Ieguldot tajā papildu līdzekļus un padarot to vēl pieejamāku iedzīvotājiem, būtiski uzlabosim arī atkritumu pārstrādes rādītājus,» saka VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
VARAM darba grupa, kas pētīja atkritumu apsaimniekošanas un depozīta sistēmas ieviešanas jautājumus, tika izveidota ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra Kaspara Gerharda rīkojumu, tajā apvienojot VARAM speciālistus, kā arī pārstāvjus no Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas, kā arī Vides konsultatīvās padomes.
Palielina ražotāju atbildību
Tāpat VARAM darba grupas lēmums paredz paaugstināt reģenerācijas normas ražotājiem attiecībā uz tirgū laistā iepakojuma savākšanu. Plānots arī paredzēt finansējumu sabiedrības izglītošanai par dalīto atkritumu šķirošanu.
Ministrijas lēmumu atbalsta arī nozares organizācijas, uzsverot, ka depozīta sistēmas ieviešana apdraud apglabājamo atkritumu samazināšanas mērķu sasniegšanu, turklāt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi investē līdzekļus un darbu arvien jaunu atkritumu dalītās vākšanas punktu un laukumu izveidē. Investīcijas dalītas atkritumu vākšanas sistēmas ieviešanai un šķirošanas iekārtu iegādei Latvijā ir mērāmas desmitos miljonu eiro un depozītu sistēmas ieviešana kavētu turpmāku veiksmīgu dalītās vākšanas infrastruktūras attīstību.