Latvijā 1,5 reizes liesākas algas nekā Igaunijā

Latvijai un Igaunijai bija vajadzīgi seši gadi, lai strādājošo pirktspēja atgrieztos pirmskrīzes līmenī. Lietuvā vēl joprojām strādājošo reālā darba alga atpaliek no 2008. gada, liecina SEB bankas mājsaimniecību finanšu apskats.

SEB bankas aprēķini liecina, ka 2014. gadā atalgojums pieauga visās Baltijas valstīs – Latvijā vidējā bruto alga pērn palielinājusies par 6,8%, Igaunijā – par 5,5%, Lietuvā – par 4,6%. Tomēr, neskatoties uz straujāko algu kāpumu, Latvijai līdz darba samaksas līmenim Igaunijā vēl ir tālu: pērn pēdējā ceturksnī Igaunijā vidējā alga uz rokas bija 826 eiro, Latvijā – tikai 575 eiro. Tiesa, Lietuvā mājsaimniecību ieņēmumi bija vēl mazāki nekā Latvijā – vidējā neto alga sasniedza vien 554 eiro.

SEB bankas speciālisti gan uzskata, ka Latvijā mājsaimniecību finanšu situācija pērn ir bijusi labāka nekā 2008. gadā. Ņemot vērā inflāciju, reālā alga Latvijā pērn par 2,3% pārsniedza pirmskrīzes līmeni, Igaunijā – par 3%. Vienīgi Lietuvā reālā neto alga bijusi par 4,2% zemāka nekā 2008. gadā. Viņi uzskata, ka arī Latvijas un Igaunijas pensionāru pirktspēja šobrīd ir tuvu iepriekšējam augstākajam līmenim. 2014. gadā vidējā vecuma pensija visvairāk ir palielinājusies Igaunijā – par 5,6% (vidējā pensija pērn Igaunijā bija 349,6 eiro). Latvijā un Lietuvā vidējā vecuma pensija salīdzinājumā ar 2013. gadu pieaugusi attiecīgi par 2,6% un 0,5%. 2014. gada pēdējā ceturksnī vismazākā vecuma pensija bija Lietuvā – 240,6 eiro. Latvijā vidējā vecuma pensija bija 271 eiro – par 12,6% lielāka nekā Lietuvā un par 22,5% mazāka nekā Igaunijā.

«Nominālās algas palielināšanās un zemā inflācija sekmējusi strādājošo pirktspējas uzlabošanos. Zemās inflācijas periodā, kad pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenas pieaug lēnām vai pat samazinās, patērētāji var atļauties iegādāties vairāk preču un pakalpojumu. Protams, ienākumu kāpums un pirktspējas palielināšanās ir atšķirīgas dažādās sociālekonomiskajās grupās – daļa mājsaimniecību izjūt dzīves līmeņa uzlabošanos, savukārt daļa mājsaimniecību ekonomikas un algu pieaugumu ietekmi nejūt,» atzina SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Atsevišķās nozarēs strādājošie pērn algā saņēma pat teju par 50% vairāk nekā pirms krīzes. Latvijā tādi ir atsevišķu pakalpojumu sniedzēji, kurus statistiķi apzīmē ar vārdiem citi pakalpojumi, jo tie netiek atsevišķi izdalīti, piemēram, datoru un personisko lietu remonts, frizētavas, ķīmiskās tīrītavas, apbedīšanas pakalpojumi un citi. Igaunijā savukārt pēdējo sešu gadu laikā algas visvairāk pieauga uzņēmumos, kas nodrošina elektrības vai gāzes piegādes. Vislielāko algu samazinājumu piedzīvojusi izglītības nozare Latvijā. Šajā jomā strādājošie saņem par 7,5% mazāku algu nekā 2008. gadā.

«Atalgojuma jomā tendences Baltijas valstīs ir diezgan līdzīgas, tomēr pēdējo sešu gadu laikā atalgojuma procentuālajās izmaiņās atsevišķās nozarēs var redzēt diezgan lielas atšķirības, jo pieprasījuma dinamika pēc darbiniekiem Baltijas valstīs nozaru griezumā ir bijusi atšķirīga. Latvijā starp trim nozarēm ar visstraujāk pieaugušo atalgojumu redzamas tādas nozares kā citu pakalpojumu sniegšana un nekustamā īpašuma tirdzniecības joma, kur daļēji šis atalgojuma kāpums varētu būt saistīts ar aktīvāku nodokļu dienestu darbību, lai izskaustu izvairīšanos no nodokļiem. Dažos gadījumos aplokšņu algas tika legalizētas, tādējādi uzlabojot algu statistisku. Taču tajā pašā laikā izglītībā un valsts pārvaldē nodarbinātajiem algas ir zemākas nekā pirmskrīzes periodā,» skaidroja E. Rudzītis.

Algu izmaiņas dažādās tautsaimniecības nozarēs 2014. gadā %, salīdzinot ar 2008. gadu

Latvija

Citi pakalpojumi* +49,9

Lauksaimniecība, mežsaimniecība +24,9

Nekustamo īpašumu aktivitātes +23,8

Valsts pārvalde –1,5

Izglītība –7,5

Lietuva

Informāciju un sakaru tehnoloģijas +37,5

Ūdens apgāde un citi komunālie pakalpojumi +22,2

Lauksaimniecība, mežsaimniecība +17,7

Valsts pārvalde –2,3

Būvniecība –10,6

Igaunija

Elektrības, gāzes nodrošināšana un citi komunālie pakalpojumi +49,1

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde +36,8

Lauksaimniecība, mežsaimniecība +31,7

Citi pakalpojumi* –5,8

* pakalpojumi, kurus statistika atsevišķi neizdala, piemēram, datoru un personisko lietu remonti, frizētavas, ķīmiskās tīrītavas, apbedīšanas pakalpojumi utt.