Iespējams, šī gada budžetā nāksies ieviest taupības korekcijas

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks (V) pieļauj, ka šī gada budžetā būs jāveic "kaut kādas nelielas taupības korekcijas" vai nedaudz jāsamazina izdevumi kādā konkrētā pozīcijā.

Šorīt uz jautājumu par taupības atgriešanos Latvijā Vilks LTV raidījumā "Rīta Panorāma" skaidroja, ka tas atkarīgs no fiskālās budžeta politikas.

Pirmajos trīs mēnešos plānotais valsts budžets mazliet netika izpildīts, taču aprīļa dati esot pietiekami labi, atzina bijušais finanšu ministrs.

Kā ziņots, šogad pirmajā ceturksnī valsts kopbudžetā bija 34,5 miljonu eiro pārpalikums, un tas ir par 7,5 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

Gada pirmajā ceturksnī vērojama kopbudžeta ieņēmumu un izdevumu pieauguma tempa izlīdzināšanās. Ja iepriekšējos gados pirmajā ceturksnī ieņēmumi auga straujāk nekā izdevumi, tad šī gada pirmajā ceturksnī straujāks ieņēmumu pieaugums nav novērojams, iepriekš norādīja FM.

Ieņēmumiem pieaugot par 9,5% un izdevumiem par 9,3%, pārpalikums kopbudžetā bija 34,5 miljoni eiro. Ieņēmumu pieaugums galvenokārt skaidrojams ar martā saņemtajiem līdzekļiem no ārvalstu finanšu palīdzības.

Ieņēmumi auguši arī šī gada pirmajā ceturksnī iekasēto nodokļu ieņēmumu dēļ. Tie ir lielāki nekā 2014.gada pirmajos trīs mēnešos. Lielākais pieaugums vērojams tādiem izdevumiem kā sociālajiem pabalstiem, precēm un pakalpojumiem aizsardzības un satiksmes jomā, kā arī izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem.

Šī gada pirmajā ceturksnī kopbudžeta ieņēmumos tika iekasēti 2,197 miljardi eiro, kas ir par 191,1 miljonu eiro vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. Lielākais pieaugums 30,5% apmērā konstatēts saņemtajos ieņēmumos no ārvalstu finanšu palīdzības. Tas skaidrojams ar martā saņemtajiem ES fondu līdzekļiem par realizētajiem projektiem 2007.-2013.gada plānošanas periodā.

Kopbudžeta izdevumi šī gada pirmajā ceturksnī bija 2,163 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem izdevumi pieauguši par 183,5 miljoniem eiro. Lielākais izdevumu kāpums par 77 miljoniem eiro jeb par 13,5% konstatēts sociālo pabalstu jomā.