Latvijas medmāsas izvēlas darbu Norvēģijā, ārsti Anglijā

© Publicitātes foto

Veselības inspekcija pagājušajā gadā sagatavojusi un izsniegusi dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs 127 ārstniecības personām, visvairāk medicīnas māsām – 114. Izziņas, lai varētu strādāt ārzemēs, lūguši arī desmit ārstu palīgi un trīs vecmātes.

Pieprasījumu skaits salīdzinājumā ar 2013. gadu nav mainījies, taču ir mazāks, nekā laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam, kad šīs izziņas darbam ārzemēs gadā lūdza ap 200 ārstniecības personu. Pērn lielākā daļa ārstniecības personu, kas vēlējās uzsākt profesionālo darbību ārvalstīs, bija vecumā no 25 līdz 29 gadiem, 35 līdz 39 gadiem un no 40 līdz 44 gadiem. «Informācija liecina, ka gados jaunās ārstniecības personas izvēlas pamest valsti, lai iegūtu profesionālo pieredzi ārvalstīs,» norāda Veselības inspekcijas speciāliste Agnese Gusarova. Visbiežāk mediķi vēlējās uzsākt profesionālo darbību Norvēģijā (59,8 procenti) un Lielbritānijā (22 procenti), retāk – Vācijā (9,4 procenti). Dokumentus kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs visvairāk ir pieprasījušas māsas un Rīgā dzīvojošas ārstniecības personas.

Palielinājies arī saņemto iesniegumu skaits no ārstniecības personām, kas atrodas ārvalstīs. 2013. gadā tika saņemti 16 iesniegumi no ārvalstīm, savukārt 2014. gadā – 24 iesniegumi. Arī ārvalstu ārstniecības personu skaits, kuras vēlas strādāt Latvijā, ir audzis. Veselības inspekcija 2014. gadā ir saņēmusi sešu personu iesniegumus kvalifikācijas atzīšanai Latvijā. Lielākoties personu kvalifikācija nebija atbilstoša Latvijā noteiktajiem minimālajiem apmācības nosacījumiem, un personām tika piemērota vispārējā atzīšanas sistēma, nosakot papildu apmācību.

A. Gusarova norāda, ka inspekcija izsniedz izziņas tikai medicīnas māsām, ārstu palīgiem un vecmātēm. Ārstiem dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai izsniedz Latvijas Ārstu biedrība. Tā pērn izsniegusi 170 izziņas, taču, tā kā dokuments derīgs trīs mēnešus, kuru laikā ne vienmēr izdodas nokārtot formalitātes darbam ārvalstīs, ārsti izziņu prasa atkārtoti. Tāpēc reāli uz ārzemēm aizbraukušo ārstu skaits, visticamāk, ir mazāks. Ārsti visbiežāk norādījuši, ka dosies strādāt uz Lielbritāniju, Vāciju un Zviedriju. Lielākā daļa izziņas lūgušo ārstu ir vecumā no 25 līdz 40 gadiem, visvairāk ārsti bez noteiktas specializācijas, kā arī zobārsti, taču ir arī anesteziologi, pediatri, ķirurgi un ģimenes ārsti.

Mediķi ārzemēs

• 2014. gadā Veselības inspekcija izsniegusi dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārzemēm 127 ārstniecības personām – medmāsām, vecmātēm un ārstu palīgiem

• Latvijas Ārstu biedrība izsniegusi 170 izziņas* darbam ārvalstīs dažādu specialitāšu ārstiem

* vienam ārstam var būt izsniegtas vairākas izziņas gada laikā

Avots: VI, LĀB

Svarīgākais