Šodien spēkā stājas LR Kultūras ministra rīkojumi par divu jaunu, nozīmīgu kultūras mantojuma objektu iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 8714 sarakstā iekļauts Spīķeru apbūves ansamblis Rīgā, Maskavas ielā.
Kā vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 8712 sarakstā iekļauts Liepājas Karostas cietums, Liepājā Invalīdu ielā 4.
Noliktavu jeb tā saukto spīķeru kvartāls starp tagadējo Maskavas, Turgeņeva un Krasta ielu līdz Rīgas cietokšņa likvidēšanai (cietokšņa vaļņus noraka no 1857.-1863.g.) atradās ārpus Rīgas cietokšņa vaļņiem un bija pazīstams ar nosaukumu Lastadija (nosaukums vāciski nozīmē kravu iekraušanas vai izkraušanas vietu).
Spīķeru apbūve (12 ēkas) tagadējā Rīgas Centrāltirgus rajonā izveidojusies galvenokārt 19.gs.60.-80.gados pēc Rīgas cietokšņa likvidēšanas. Jau 1860.gadā bija paredzēts, ka spīķeru kvartāli jāapbūvē ar mūra noliktavām pēc vienota plāna, turklāt atsevišķām celtnēm jābūt ar savstarpēji saskanīgām fasādēm. Tika izstrādāts arī atbilstošs spīķeru kvartālu apbūves plāns, kurā pirmoreiz parādīts spīķeru izvietojums, kas ir samērā tuvs vēlāk reāli uzbūvētajām celtnēm.
Spīķeri kvartālā starp Maskavas, Turgeņeva un Krasta ielu celti pēc sava laika ievērojamāko Rīgas arhitektu - Roberta Augusta Pflūga (1832-1885), Kārļa Johana Felsko (1844-1918), Jāņa Fridriha Baumaņa (1834-1891) un Reinholda Georga Šmēlinga (1840-1917) projektiem. Visi saglabājušies spīķeri uzcelti ļoti īsā laika posmā- nepilnu trīs gadu laikā.
Spīķeru apbūve veido vienotu ainaviski arhitektonisku ansambli. Ēkas pilnībā saglabājušas autentiskos būvapjomus, fasāžu arhitektoniski māksliniecisko kompozīciju, lielākā daļa fasāžu dekoratīvās detaļas saglabājušās oriģinālas, nenozīmīgs lokālu labojumu īpatsvars. Objektu raksturo līdzīgā manierē modelētas un harmoniski saskanīgas fasādes. Ēkas ir sava laika ievērojamu arhitektu autordarbi, attiecīgā laikmeta industriālo ēku arhitektūras paraugs, raksturīgajā tā sauktajā “ķieģeļu eklektisma„ stilā. Objekts Daugavmalas vides kontekstā ir ļoti nozīmīgs, jo veido autentisku tipoloģiski retu (noliktavas, tirdzniecības, saimniecības ēkas) būvju ansambli ar izcilu ainavisku vērtību. Tāpēc komplekss vērtējams kā kultūrvēsturisks un ainavisks kopums. Šis apstāklis būtiski paaugstina gan šīs vietas, gan katras ēkas nozīmību un padara to saglabāšanu ļoti aktuālu.
Liepājas kara pilsētiņas būvniecība sākās pēc Krievijas imperatora Aleksandra III pavēles 1890.gadā. Kompleksā (vairāk kā 10 kv. km teritorijā) tika uzcelti vairāki desmiti objektu - militāra rakstura ēkas, 3,5 km garais Karostas kanāls, tilts un ceļi, nocietinājumi, grandiozā Sv.Nikolaja (Jūras) pareizticīgo katedrāle, vairākas administratīvi-sabiedriskās ēkas u.c. Sākotnēji cietuma ēka tika būvēta kā Karostas jūras kara hospitāļa kompleksa sastāvdaļa, bet kopš celšanas laika līdz pat 1997.g. tā izmantota kā virssardzes māja. Ēkai saglabājies sākotnējais plānojums. Kopš 2003.gada šeit iekārtota muzeja ekspozīcija.
Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 ''Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu'' 12.3.punktā noteiktajiem kritērijiem. Liepājas Karostas cietuma ēka ir saglabājusi savu autentiskumu, fasāžu eklektisma stila apdares elementus un plānojumu. Objekts ir vērtīgs 19.gadsimta beigu - 20.gadsimta sākuma Liepājas Karostas apbūves kompleksa arhitektūras paraugs. Kompleksa kopējo tēlu veido maza blīvuma dominējoša sarkano ķieģeļu divstāvu apbūve ar labi pārdomātu pilsētplānojuma struktūru. Objekts kopā ar citu militāra un administratīvi - sabiedriska rakstura apbūvi veido vienu no interesantākajiem jūras kara flotes bāzes vēsturiskās apbūves kompleksiem, kas ir nozīmīgs visa Baltijas reģiona kultūrvēstures un militārā rakstura būvmākslas piemineklis.