Elektroierīču skaits mājsaimniecībās ar katru gadu palielinās – astoņu gadu laikā mikroviļņu krāsnis Latvijā ir kļuvušas dubultpopulāras, bet trauku mazgājamo mašīnu skaits pat astoņkāršojies. Diemžēl nereti elektroierīces tiek izvēlētas nepārdomāti, savukārt par to lietošanas paradumiem aizdomājas tikai retais. Latvenergo Energoefektivitātes centra vadītāja Biruta Ģine ir pārliecināta, ka ikviena ģimene varētu elektrības patēriņu samazināt par 10%, turklāt nesamazinot savas dzīves kvalitāti.
Ja mājsaimniecībai, kura mēnesī patērē 250 kWh, izdotos ietaupīt kaut vai 10%, elektrības rēķins pēc pašreizējām elektrības cenām samazinātos par aptuveni 4 eiro. Lai to izdarītu, nevajag liegt sev iemīļotā seriāla skatīšanos vai veļu mazgāt ar rokām. Energoefektivitātes centra speciālisti ir izpētījuši, kā visefektīvāk lietot mājsaimniecības elektroierīces.
Lietošanas gudrības
Ar Energoefektivitātes centra vadītāju Birutu Ģini tiekamies centra telpās Jūrmalā, Jomas ielā 4. Tur iekārtotas vairākas ekspozīcijas ar mājsaimniecībā visbiežāk lietotām ierīcēm. Biruta stāsta, ka 18 gadu laikā, kopš pastāv šis centrs, arī ekspozīcijas ir kļuvušas ne tikai plašākas, bet arī ne vienu reizi vien piedzīvojušas pārvērtības, jo sadzīvē ienāk jauni modeļi – arvien daudzveidīgāki un ekonomiskāki. Pirms desmit gadiem visenergoefektīvākās bija A klases elektroierīces, bet tagad jau tirgū sastopami A+++ modeļi. Taču tas nenozīmē, ka mājsaimniecībai noteikti būtu jāpērk jauns televizors, ledusskapis vai trauku mazgājamā mašīna, lai ietaupītu elektrību. B. Ģine teic, ka, lietojot esošo sadzīves tehniku pārdomāti, arī var samazināt elektrības patēriņu.
«Vistipiskākā kļūda, ko parasti izdara elektrisko tējkannu lietotāji, ir tās piepildīšana līdz maksimālai atzīmei, lai gan nepieciešams uzvārīt ūdeni vienai vai divām krūzītēm. Uzvārot 400 ml ūdens elektriskajā tējkannā, tiek patērētas aptuveni 0,04 kWh, bet 1,5 litrus – 0,2 kWh,» skaidro B. Ģine. Ja šādi rīkojas kaut vai tikai divas reizes dienā, tad naudas izteiksmē starpība ir aptuveni 1,55 eiro mēnesī.
Arī putekļu sūcēja darbināšana ar pārpildītu putekļu maisiņu liek ierīcei darboties ar lielāku jaudu nekā vajadzētu. Tāpat neekonomiska ir pustukšas vai pārpildītas automātiskās veļas mašīnas darbināšana. «Bieži cilvēki sūdzas, ka nevar sagaidīt, kad sakrāsies tik daudz veļas, lai mašīna būtu pilna. Daļa izvēlas darbināt pustukšu mašīnu, daļa veļu mazgā retāk nekā vajadzētu. Ja veļas mašīnā ir iespēja izvēlēties īso ciklu, tad tas ir vislabākais risinājums šādiem gadījumiem. Tikai jāatceras, ka īsais cikls parasti ir paredzēts nelielam veļas daudzumam – aptuveni 1,5 kilogramiem, un šis noteikums ir jāievēro, turklāt attiecīgi arī samazinot veļas pulvera daudzumu. Ja 1,5 kg vietā veļas mašīnā ievieto 3 kg, tad veļa labi neizmazgāsies un to nāksies pārmazgāt, kas jau ir neekonomiski. Tāpat jāizvērtē, vai veļu nepieciešams mazgāt gandrīz vārošā ūdenī vai pietiek, ja to mazgā siltā ūdenī,» aicina B. Ģine. Energoefektivitātes centra speciālisti secinājuši, ka, mazgājot veļu 30 grādos, īsajā ciklā elektrības patēriņš ir aptuveni 0,22 kWh, 40 grādu temperatūrā – no 0,4 līdz 0,5 kWh, 60 grādu temperatūrā – no 0,8 līdz 1 kWh, bet 90 grādu temperatūrā – pat 2 kWh. Tātad 10 veļas mazgāšanas reizes 30 grādu temperatūrā patērē apmēram tikpat daudz elektrības, cik viena veļas mazgāšanas reize 90 grādu temperatūrā. Biruta iesaka nebaidīties izmantot arī veļas žāvētājus, jo, lai gan tie, protams, arī patērē elektrību, tie atbrīvo no veļas gludināšanas, kas arī prasa izdevumus un laiku. Biruta ir ievērojusi, ka veļas žāvētājus un trauku mazgājamās mašīnas cilvēki iegādājas lielākoties divu apsvērumu dēļ – komfortam un laika ekonomijai.
Gaidīšanas režīmu tēriņi
Energoefektivitātes centra vadītāja stāsta, ka elektroierīces elektrību tērē arī tad, kad tās netiek darbinātas, bet atrodas gaidīšanas režīmā. Vislielākie enerģijas vampīri ir plazmas televizori. Tie darbojieties tērē gandrīz tikpat daudz kā sildītāji, bet gaidīšanas režīmā strādā ar divas reizes lielāku jaudu nekā LED televizori darbībā. Energoefektivitātes centra aprēķini liecina, ka plazmas televizoru darbināšanai nepieciešami 500 W (gaidīšanas režīmā 50 līdz 60 W), 32 collu LCD televizoriem attiecīgi 280 W (gaidīšanas režīmā 20 W), LED televizoriem – 29 W (gaidīšanas režīmā netērē praktiski neko). Naudas izteiksmē plazmas televizors, atrodoties visu diennakti gaidīšanas režīmā, mēnesī izmaksā aptuveni 6 eiro.
«Ja mājsaimniecība pirms vairākiem gadiem ir iegādājusies lielu plazmas televizoru, to, protams, ārā nevajadzētu mest. Taču ir vērts pārskatīt tā lietošanas ieradumus, piemēram, neizmantot gaidīšanas režīmu un nedarbināt to kā fona troksni. Ja televizors darbojas tukšgaitā, tad labāk tā vietā iegādāt mazu LED televizoru vai radio, bet plazmas televizoru ieslēgt tad, kad skatāma kāda filma vai raidījums. Arī mūzikas centri gaidīšanas režīmā mēdz tērēt gandrīz tikpat, cik darbojoties,» zināja stāstīt B. Ģine.
Taču, ja par televizora vai mūzikas centra gaidīšanas režīmu un tātad elektrības patēriņu var nojaust pēc sarkanās acs uz ierīces, tad ir virkne elektroierīču, kuras tērē elektrību, tiklīdz tās tiek pievienotas elektrotīklam, piemēram, veļas mazgājamā mašīna, elektriskā plīts ar taimeri, vecā tipa telefonu lādētāji. Jauda šajā gadījumā gan nav liela – aptuveni 4 līdz 10 W, tomēr gada laikā šādā veidā sakrāsies jau vairāki desmiti kWh. Piemēram, ierīce ar 5W jaudu patērē aptuveni 43 kWh jeb teju 7 eiro gadā. Ja šādas ierīces ir trīs, tad jārēķinās ar aptuveni 21eiro gadā tikai par to, ka ierīces nav atvienotas no tīkla. Tāpēc B. Ģine uzteic ES iniciatīvu panākt, lai tiktu ražotas ierīces, kuras gaidīšanas režīmā patērē mazāk nekā 0,1 W.
Arī paši televizoru ražotāji domā, kā automātiski izslēgt ierīci, ja skatītājs aizmidzis vai devies prom no mājām, televizoru neizslēdzis. «Daļā televizoru ir iestrādāts mehānisms, kas pēc 3 vai 4 stundu darbināšanas liek nospiest uz pults taustiņu, tādējādi apstiprinot, ka televizors joprojām ir skatītāja redzeslokā. Daļu lietotāju tas kaitina, taču reizē tā ir aizsardzība pret gadījumiem, kad pie televizora mēdz aizsnausties vai aizmirst to steigā izslēgt, dodoties prom no mājām. Jaunākos televizoru modeļos ar šādu pašu mērķi ir arī iestrādāts kustību sensors, kas gadījumā, ja vairākas stundas telpā nav bijusi kustība, izslēdz ekrānu, turpinot darboties kā radio, bet vēlāk tas izslēdzas pilnībā,» stāstīja Biruta.
Viedie elektrības skaitītāji, kuru ieviešanu uzsācis Sadales tīkls, arī palīdz atklāt ierīces, kuras tērē elektrību, saimniekiem to nezinot. «Ja, dodoties brīvdienās un izslēdzot visas elektroierīces, tai skaitā ledusskapi, saimnieki redz, ka elektrības patēriņš diennaktī ir bijis, piemēram, 0,5 kWh, tad ir skaidrs, ka elektrību zog pat vairākas ierīces. Tāpat šie skaitītāji ļauj saprast, vai elektrība netiek tērēta nelietderīgi, piemēram, dienas vidū, kad no skolas mājās ir atgriezies bērns, elektrības patēriņš ir pat lielāks nekā tad, kad vakarā mājās ir visa ģimene,» stāstīja B. Ģine.
Aizmāršības cena
Nereti elektrības rēķinu nevajadzīgi uzaudzē arī aizmāršība, piemēram, neizslēgts apgaismojums, lokšķēres, kafijas automāts vai kāda cita ierīce. Ja uz brīvdienām tiek aizmirsts izslēgt 14 W kompakto luminiscences spuldzi, tad naudas izteiksmē 48 stundu laikā tiek nodedzināti aptuveni 0,11 eiro, savukārt, ja tā ir bijusi 60 W kvēlspuldze, tad izmaksas šādai aizmāršībai ir aptuveni 0,47 eiro. Savukārt 10 W LED spuldze tajā pašā laikā patērētu tikai 0,08 eiro. Šis salīdzinājums ļauj arī saprast, kuras spuldzes lietošanā ir ekonomiskākās.
«Aizmāršība ir ne tikai dārga, bet arī bīstama. Ieslēgtas lokšķēres vai neizslēgta elektriskā plīts vai cepeškrāsns var radīt arī ugunsgrēka draudus,» brīdina Biruta. Lai izvairītos no šādas nelaimes, viņa iesaka jau mājas būvniecības stadijā paredzēt iespēju iebūvēt tādu kā centrālo slēdzi, ar kuru var izslēgt visas elektroierīces (izņemot ledusskapi, signalizāciju), kad ģimene dodas prom no mājas. Savukārt mājsaimniecības, kuras dzīvo dzīvoklī vai jau gatavā ģimenes mājā, var izmantot rozetes vai pagarinātājus ar slēdžiem, kas ļautu nelietošanas gadījumā ierīces pilnīgi izslēgt.
Konsultē bez maksas
Energoefektivitātes centrā iespējams uzzināt vēl daudz citu padomu par elektroierīcēm un to ekonomiskāko lietošanu. Tos iespējams uzzināt gan pa tālruni, gan arī klātienē. Lai centra speciālisti varētu veltīt pietiekami daudz uzmanības katram interesentam, B. Ģine lūdz savu vizīti iepriekš pieteikt.
Energoefektivitātes centrs ir vienīgais šāda veida centrs Baltijā un viens no retajiem Eiropas Savienībā. Tā speciālisti konsultē par elektroenerģijas efektīvu izmantošanu sadzīvē un uzņēmējdarbībā, jaunākajām elektroierīcēm un to izvēles kritērijiem, kā arī sniedz praktiskus padomus gan individuāliem interesentiem, gan ģimenēm, gan arī kolektīviem (tai skaitā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo centrs ir pielāgots šādu cilvēku uzņemšanai). Šīs konsultācijas ir bez maksas. Energoefektivitātes centrā regulāri notiek arī dažādi bezmaksas tematiskie semināri sadarbībā ar ekspozīciju veidojošajām firmām. Centrs ir atvērts katru darbdienu, savukārt katra mēneša pēdējā sestdienā tiek rīkotas ģimeņu dienas.