Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome vakar nolēma, ka jauno pašvaldību finansēšanas modeļa izskatīšanu Saeimā nedrīkst sasteigt, bet konceptuāli tas ir atbalstāms. Viens no būtiskākajiem iebildumiem, ko LPS adresē valdībai, ir valdības nevēlēšanās uzņemties nopietnu līdzatbildību par reģionālo attīstību. Tāpēc LPS Saeimā iesniegs vairākus priekšlikumus, papildinot izstrādāto finanšu izlīdzināšanas modeli.
LPS uzsver, ka valsts budžeta ieguldījumam pašvaldību finanšu izlīdzināšanā būtu jābūt līdzīgam pašvaldību ieguldītajam, proti, 1:1, diemžēl pašlaik valsts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā apmēram trešo daļu (36 miljoni eiro) no tā, ko kopumā iemaksā pašvaldības (100 miljoni eiro). Jāpaskaidro, ka jaunais modelis, ko piedāvā Finanšu ministrija, pašvaldību atšķirību izvērtēšanai aprēķinos paredz ieviest jaunu aprēķina lielumu – nosacīto iedzīvotāju. Katrs iedzīvotājs tiks noteikts kā viens nosacītais iedzīvotājs, katrs bērns līdz sešiem gadiem papildus dos 2,34 nosacītos iedzīvotājus, skolēns – papildus 3,26 nosacītos iedzīvotājus, iedzīvotājs virs darbspējas vecuma dos papildus 0,74 nosacītos iedzīvotājus, kā arī tiks ieviests jauns kritērijs – teritorija kā nosacītais iedzīvotājs jeb katrs kvadrātkilometrs dos papildus 1,52 nosacītos iedzīvotājus. Tādējādi iegūs pašvaldības, kurās ir lielas teritorijas ar mazu iedzīvotāju blīvumu. Cietējas sanāktu bagātākās pašvaldības Pierīgā. To intereses savos priekšlikumos pārstāv LPS, ierosinot, ka izlīdzināšanas rezultātā arī bagātākās pašvaldības no pašu ieņēmumiem nezaudē vairāk kā 20 procentus.
Jo arī pārtikušākās pašvaldības vēlas līdzekļus izmantot attīstībai, Neatkarīgajai iepriekš sacīja Rīgas pašvaldības pārstāvis LPS Dainis Turlais. Viņš izteicās, ka jaunais modelis piedāvā samest visu naudu vienā valsts katlā un tad katrai pašvaldībai tiks kaut kas iedots, bet šobrīd skaidri neviens nevarot pateikt, cik daudz no kopējā katla saņems. Viņš uzskata, ka pašvaldībām, kurām ir lielāki nodokļu ieņēmumi, tiek atņemts pārāk daudz finanšu līdzekļu.
Finanšu ministrija skaidro, ka jaunais modelis mudinās pašvaldības būt ekonomiski aktīvākām, bet D. Turlais to apšauba – labāk tad dot naudu tiem, kuri spēj radīt un nodrošināt jaunas darbavietas. Taču, ja naudu tikai dod un dod tiem, kuri savā teritorijā neko neattīsta, jēgas maz. Viņa teiktais attiecas uz jauno modeli, kurā paredzēts, ka katru gadu tiks noteikta bagātākā pašvaldība, un, jo tuvāk pašvaldība atradīsies bagātākajai pašvaldībai, jo valsts budžeta dotācija būs mazāka, bet, jo tālāk pašvaldība atradīsies no turīgākās pašvaldības, jo vairāk to dotēs no valsts budžeta.
LPS rosina atkārtoti izvērtēt Finanšu ministrijas piedāvāto kritēriju ietekmi uz pašvaldībām, kā arī iespēju ieviest attālumu līdz Rīgai kā papildu kritēriju. Pamatojoties uz vakar pieņemto domes lēmumu, LPS parlamentā iesniegs priekšlikumus jaunajam modelim un iestāsies par šo priekšlikumu iestrādāšanu. Piemēram, nodrošināt, ka pašvaldību patstāvīgie ieņēmumi aug vismaz proporcionāli bruto darba algas pieaugumam valstī; nodrošināt izlīdzināto ieņēmumu minimumu vismaz 90 procentu apmērā no vērtētajiem ieņēmumiem uz nosacīto iedzīvotāju katrai pašvaldībai; nodrošināt, ka izlīdzināšanas rezultātā pašvaldības no pašu ieņēmumiem nezaudē vairāk kā 20 procentus; pārejas periodam nepieciešamo izlīdzināšanas trešās kārtas finansējumu iegūt no valsts dotācijas, nevis atņemot to pašvaldībām.
Jaunajai finanšu izlīdzināšanas sistēmai jāstājas spēkā no 2016. gada. LPS uzskata, ka, pat neizskatot to parlamentā steidzamības kārtā, modeli ir iespējams ieviest plānotajā termiņā.
PAŠVALDĪBU FINANŠU IZLĪDZINĀŠANAS MODELIS 2016
(Salīdzinājums ar esošo modeli, 2015. gada dati; publicējam pirmās piecas pozīcijas)
Ja tiks ieviests jaunais finanšu izlīdzināsanas modelis, tad lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums būs:
1. Garkalnes novadam – par 967 000 eiro (par 12%).
2. Viļānu novadam – par 334 000 eiro (9,1%).
3. Babītes novadam – par 721 000 eiro (8,1%).
4. Aglonas novadam – par 179 000 eiro (8%).
5. Zilupes novadam – par 151 000 eiro (7,9%).
Lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums būs:
1. Jēkabpils pilsētai – par 1,9 miljoniem eiro (15,1%).
2. Ķeguma novadam – par 456 000 eiro (13,8%).
3. Ventspils novadam – par 1 miljonu eiro (13,7%).
4. Liepājas pilsētai – par 5,5 miljoniem eiro (13,7%).
5. Rucavas novadam – par 130 000 eiro (12,5%).
Avots: Latvijas Pašvaldību savienība