Zvejnieku bieds dodas jūrā

Skaists un ātrs. Tāpēc par kuģa krustmāti pērn izvēlēta vieglatlēte Laura Ikauniece-Admidiņa. Neraugoties uz atlikto darba sezonu, komanda pieprasīja, lai jūrniecības tradīcijas tiek ievērotas © F64

Teju gadu pēc nopirkšanas Valsts vides dienests sadūšojies parādīt sabiedrībai savu jauno darbarīku – zvejas kontroles un monitoringa kuģi Mare.

Vakar oficiāli atklāta tā pirmā darba sezona. Pērn kuģis lielākoties nošūpojās savā piestātnē Voleros. Budžets, vēlēšanas, ziema un citas ikdienišķas problēmas aizkavēja darba sākumu. Arī komandu nebija vienkārši nokomplektēt. Kapteinis Gints Rijkuris gan neatklāj, ar kādiem labumiem dienestam izdevies viņu pārvilināt no naudā peldošajiem naftas tankeriem, tomēr tagad viņš ir galvenais uz Mares. Publicitātes izbraucienā kuģis demonstrē lielisku dinamiku. Divi dzinēji ļauj attīstīt ātrumu līdz pat 17 mezgliem. Esot arī ērti vadāms. Taču ātruma dēļ ir ziedota stabilitāte un izturība. Salīdzinoši mazās iegrimes dēļ kuģis nedraudzējas ar lieliem viļņiem. Alumīnija korpuss ir vieglāks par zvejas kuģu tēraudu, taču mīnuss – pārāk trausls, lai ar to riskētu uzskriet kādam ledus gabalam. Tāpēc darba sezona tiek plānota uz 9–10 mēnešiem. Tā būšot pietiekami intensīva. Uzturēšanas naudā paredzētie 300 000 eiro aprēķināti tā, lai Baltijas jūrā un līcī varētu veikt vismaz 200 inspekcijas. Strādāt pēc iespējas ātrāk jāsāk arī garantijas dēļ – lai visas tehniskās ķibeles atklājas līdz garantijas termiņa beigām un igauņu kompānija Baltic Workboats tās novērš uz sava rēķina. Projekta kopējās izmaksas ir teju trīs miljoni eiro. Labi, ka galvenais maksātājs tomēr ir Eiropas Kohēzijas fonds.

Arī līdz šim vides institūcijas strādāja jūrā, taču kuģi tika sarunāti no armijas, robežsargiem vai nomāti. Vismaz zvejas inspektoriem tagad ir pašiem savs darbarīks. Institūtam BIOR nozvejas kvotu aprēķināšanai gan nāksies tāpat kā līdz šim sēsties kādam citam uz astes, jo ierēdņi par vēlu atjēdzās, ka kuģim nepieciešams tralis. Konstrukciju mainīt bija par vēlu.

Vispār Mares būvei ir diezgan nervoza priekšvēsture. Tā laika vides ministrs Edmunds Sprūdžs kuģa būvniecības iepirkuma konkursu ar lielu skandālu apturēja, tad atkal ļāva tam ritēt tālāk. Šaubas bija gan par izmaksām, gan specifikāciju. Aizkavējās arī pieņemšana–nodošana.

Tagad ķibeles palikušas pagātnē un kuģim jāvēl septiņas pēdas zem ķīļa, bet komandai ne asakas uz zvejnieku kuģiem.