Šprotes vēl meklē ceļu uz Ķīnu

Izrādās, ar aizrunātu biznesu un politisku jāvārdu vēl ir par maz, lai operatīvi tiktu iekšā Ķīnas tirgū. Administratīvie šķēršļi ir visvareni ikvienā valstī, kas rūpējas par sava tirgus aizsardzību. Rindā pie ķīniešu virtuves durvīm pašlaik gaida gan Latvijas piena, gan zivju produkti.

Nepacietībā, ka lietas uz priekšu nevirzās tik ātri kā gribētos, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits publiski sabāris Ārlietu ministriju. Tā savukārt apvainojusies un pārmetumus par kavēšanos šprotu lobēšanā aizfutbolējusi Zemkopības ministrijai. Taču patiesībā neviens neko nav nokavējis. Tikai pirms nedēļas Pārtikas un veterinārais dienests no Latvijas vēstniecības saņēmis informāciju, ka Ķīnā mainīta sertifikāta forma, kas jāaizpilda uz turieni eksportēt gribošajām valstīm un uzņēmumiem.

Jātiek sarakstā

Dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis stāsta, ka iepriekšējā sertifikāta forma zivju produktiem bija spēkā kopš 2004. gada. Šogad nomainīta. Labi, ka vēstniecība šo faktu piefiksējusi un darījusi to zināmu PVD. Tradicionāli šāda informācija tiek noskaidrota, eksportēt gribētājam vēršoties attiecīgās valsts dienestos, kas šoreiz nav noticis. Taču jaunā sertifikāta veidlapa aizpildīta un nekavējoties nosūtīta atpakaļ Ķīnas pārtikas uzraudzības iestādei. Tagad atliek gaidīt, kad ķīnieši apstiprinās, ka Latvijas šprotes atbilst viņu prasībām. Taču, izrādās, arī tas vēl nenozīmēs, ka mūsu zivrūpnieki varēs sūtīt pirmās kravas uz Ķīnu un iesildīt rokas naudas skaitīšanai. Pēc sertifikāta apstiprināšanas konkrētie uzņēmumi vēl jāiekļauj Ķīnai ražojošo uzņēmumu sarakstā. Pagaidām Latvijas zivrūpniecība tajā ir pārstāvēta ar vienu kuģi, kas kopš 2013. gada zvejo Ķīnas tirgum, bet tas arī viss. Zivju apstrādes uzņēmumiem vēl jāsagaida iekļaušana, un tas jau atkal pamatā atkarīgs no Ķīnas atbildīgajām iestādēm. Tāpat pozitīvu lēmumu gaidot piena produktu eksportētāji.

Lobēs klātienē

Attiecībās ar Ķīnu nekas nenotiek ātri, tomēr šoreiz Māris Balodis ir optimistisks. Maijā paredzētās ministra līmeņa vizītes temats, tiekoties ar Ķīnas amatpersonām, ir tieši administratīvo procedūru paātrināšana. Ja ķīnieši piekrituši šo jautājumu apspriest, tā esot laba zīme. Uzņēmēji gan kurn par nebeidzamo saskaņošanas procesu – produkcija Ķīnas tirgum jau esot saražota, klienti atrasti. Tāpēc arī tāda neapmierinātība ar kavēšanos.

Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits atzīst, ka lielas jēgas meklēt kādu vainīgo – konkrētu ierēdni Ārlietu ministrijā vai Pārtikas un veterinārajā dienestā – tomēr nav. Valsts iestādēm šobrīd būtu jāmobilizējas un jādara viss iespējamais, lai bizness aiziet. «Mēs varam saražot produktu, atrast pircēju, taču pārējais ir jāizdara šīm iestādēm.» Pārmetumi Ārlietu ministrijai izteikti, jo attiecībās ar ārvalstīm tā ir galvenā politikas noteicēja. Ārlietu ministrija ir citos ieskatos un strikti norobežojas no zemkopības nozares pienākumiem.

Zelta tirgus

Pēc ražotāju dusmu izvirduma vakar Ārlietu ministrija izplatījusi oficiālu paziņojumu, kurā noraida pārmetumus par it kā laikus nepagarinātu tirdzniecības līgumu ar Ķīnu. Tie esot klaji meli:

«Starp Latviju un Ķīnu ir noslēgti vairāki divpusējās sadarbības līgumi, taču starp tiem nav līguma, kas būtu noslēgts starp abām valstīm zvejas produktu tirdzniecības jomā. Jautājumi par pārtikas produkcijas eksportam nepieciešamo veterināro sertifikāciju, tajā skaitā sertifikātu pagarināšanu, ir Pārtikas un veterinārā dienesta un Zemkopības ministrijas atbildībā. Minētais jautājums nav Ārlietu ministrijas kompetencē.»

Lai nu kurš ko būtu pārpratis vai nepacietības dēļ sanervozējies, pats fakts, ka milzīgais Ķīnas tirgus konceptuāli piekritis pagaršot zelta šprotes, ir milzīgi daudzsološs notikums. Didzis Šmits stāsta, ka Latvijas potenciālie sadarbības partneri šo atzinuši par ēdamu un garšīgu produktu. Jācer, ka tāpat domās arī viņu tautieši. Tikai jābūt pacietīgiem. Krievijas rubļa kurss pašlaik esot stabilizējies. Tas nozīmē, ka iekļūt Ķīnā ražotājiem vairs nav dzīvības un nāves jautājums.