Dzīvojot ārzemēs, Latvijas valstspiederīgie neuzvedas kā rāmi jēriņi. Viņi pastrādā noziegumus un nokļūst arī svešu valstu cietumos – par kautiņiem, narkotiku tirdzniecību, zādzībām, ātru braukšanu, slepkavībām, izvarošanām. Vairākos gadījumos ārvalstu tiesas ir atzinušas, ka noziedzniekam ne tikai jāizcieš cietumsods, bet arī jāārstējas psihiatriskajā klīnikā.
Nereti ir izskanējis brīdinājums, ka pēc daļējas soda izciešanas un ārstēšanās britu tiesībsargi gatavojas kārtējo vardarbi deportēt uz Latviju. Cik tādu cilvēku atgriežas Latvijā, un kas ar viņiem notiek šeit? Kā un kur viņi turpina izciest sodu, un vai tas nav mazāk bargs nekā sākotnēji noteiktais?
Bargāk pārsodīt nedrīkst
Pirms dažiem gadiem Lielbritānijas medijos tika rakstīts par «ļoti bīstamu seksuālu varmāku» no Latvijas, kuru briti vēlējās deportēt uz Latviju soda izciešanai. Notiesātais jau Latvijā bija pastrādājis līdzīgus noziegumus (vardarbīgi izģērbis sievietes), to skaitā – centies nožņaugt 14 gadus vecu meiteni. Lielbritānijā piespiedu ārstēšana psihiatriskajā slimnīcā nesen piespriesta vēl kādam Latvijas valstspiederīgajam, kurš mēģināja izvarot sievieti. Tiesa viņam noteikusi mūža ieslodzījumu, un daļa no soda jāizcieš psihiatriskajā slimnīcā. Tiesa apsvērusi iespēju notiesāto deportēt uz Latviju. Latvijā «mūžiniekiem» ir iespēja lūgt apžēlošanu pēc 25 cietumā pavadītiem gadiem. Vai tas nozīmē, ka šo cilvēku, pēc Latvijas likumiem, atbrīvos? Tieslietu ministrijā informē, ka līdzšinējā pieredze liecinot – pirms kāda Eiropas Savienības valsts lūdz notiesāto pārņemt soda izciešanai Latvijā, tā prasa, vai Latvija būs spējīga nodrošināt dalībvalstī noteiktos ārstniecības pasākumus.
Personu izdošanu soda izciešanai Eiropas Savienības valstīs, tajā skaitā pārvietošanu no valsts uz valsti, regulē attiecīgi dokumenti – gan Eiropas, gan Latvijas līmenī. Nosacījumu ir bezgala daudz. Ja notiesāto izdod Latvijai, tad Latvijā ir jāievēro soda veids un ilgums, ko noteikusi valsts, kurā persona notiesāta. Tomēr, ja soda veids un ilgums neatbilst Latvijas likumiem, tad ar tiesas lēmumu vai administratīvu rīkojumu var mainīt sankciju atbilstoši mūsu valsts likumiem. Turklāt Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt ārvalstī notiesātās personas stāvokli. Un, jā, uz citur notiesāto un deportēto noziedznieku attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi.
Var atteikties izdot un saņemt
Pastāv iespēja atteikties uzņemt ārvalstīs notiesātos, ja soda izpildīšana Latvijā nav iespējama vai soda izpildīšana var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm. Uz Latviju netiks nogādāts arī tāds notiesātais, kuram līdz soda izciešanas beigām atlikuši mazāk nekā seši mēneši. Taču, kad sods būs pilnībā izciests, tad, atgriežoties Latvijā, šī persona netiks nekādi uzraudzīta.
Nav dokumenta, nav pienākuma
Citādi ir tad, ja nepieciešama probācijas uzraudzība. Tad notiesāto pieskatīs Valsts probācijas dienesta darbinieki. Ar piebildi – ne visos gadījumos. Lielbritānijā par bērnu pornogrāfijas materiālu lejuplādēšanu notiesātais Latvijas valstspiederīgais Danils Bobrovs ir sacījis, ka izcietīs cietumsodu miglainajā Albionā, bet pēc tam atgriezīsies Latvijā. Kā viņš tiks uzraudzīts, zinot, ka 29 gadus vecā vīrieša datorā atrasti 16 lejuplādēti attēli ar bērnu pornogrāfiju, tajā skaitā piecus gadus vecu bērnu seksuālas izmantošanas ainas? Tiesa viņam piesprieda četru mēnešu cietumsodu, viņš uz septiņiem gadiem iekļauts Lielbritānijas seksuālo varmāku reģistrā, kā arī uz desmit gadiem noteikti ierobežojumi interneta lietošanā. Kā viņa datorā notiekošo kontrolēs Latvijā? Tieslietu ministrija atbild, ka Lielbritānija nav ieviesusi Eiropas Savienības Padomes dokumentu, kas attiecas uz tādiem spriedumiem un probācijas pasākumiem, tāpēc Lielbritānija nevar lūgt Latvijai izpildīt tādus pasākumus.
Tas jau arī skaidrs, ka nav ētiski šķirot – šo noziedznieku ņemam pie sevis, bet šo atstājam citas valsts cietumā. Latvijas nostāja ir tāda pati kā Eiropas Padomes konvencijā par notiesāto personu izdošanu – jāpalīdz saviem valstspiederīgajiem atgriezties sabiedrībā, turklāt – Latvijā, savā vidē. Un šo mērķi vislabāk var sasniegt, notiesātās personas nododot soda izciešanai savās valstīs.
NOTIESĀTO DEPORTĒŠANA
• No 2012. gada janvāra līdz 2014. gada jūnijam no ārvalstīm, tajā skaitā no ES dalībvalstīm, tika saņemts 41 lūgums par Latvijas Republikas pilsoņu pārņemšanu tālākai soda izciešanai Latvijā. Piemēram, no Krievijas Federācijas – deviņi lūgumi, no Apvienotās Karalistes un Vācijas – pa septiņiem lūgumiem, no Dānijas, Zviedrijas, Igaunijas, Spānijas, Austrijas – pa diviem, no Čehijas un Ukrainas – pa vienam lūgumam.
• Latvija lūdza pārņemt personas 17 gadījumos. Lūgumi tika nosūtīti uz Lietuvu, Vāciju, Itāliju, Apvienoto Karalisti, Krievijas Federāciju, Īriju utt.
• Eiropas Savienības valstu tieslietu ministrijām ir savstarpēji jāapmainās ar informāciju par savu pilsoņu kriminālo notiesāšanu vienu reizi gadā. Tādējādi katrai valstij būtu jāuzzina par ieceļojošo personu kriminālo pagātni, tomēr ne vienmēr, kā izrādās, tā notiek. Šogad izskanēja pārmetumi, ka Lielbritānijā neesot zinājuši par latviešu viesstrādnieka Arņa Zaļkalna kriminālo pagātni. Viņš tika vainots britu skolnieces Alises Grosas slepkavībā. Šis noziegums izraisīja plašas diskusijas Lielbritānijas sabiedrībā, pieprasot stingrāk kontrolēt krimināli sodītu migrantu iebraukšanu Lielbritānijā.
Avots: Tieslietu ministrija