Pašvaldības – Latvijas neatkarības balsts
Pirms 25 gadiem 21. aprīlī Daugavas stadionā Vislatvijas tautas deputātu sapulcē 8002 deputāti nobalsoja par neatkarības dokumenta projektu. Atceroties šo valstij svarīgo notikumu, bez kura, iespējams, nebūtu arī 4. maija deklarācijas, Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) rīkoja konferenci Vietējo padomju loma Latvijas valsts neatkarības atgūšanā.
Konferencē, atceroties 21. aprīļa sapulci, kas sanāca pēc Latvijas Tautas frontes (LTF) iniciatīvas, vairākkārt akcentēts, ka tas tiešām bijis liels notikums, jo toreiz no 13 000 ciemu padomju un PSRS deputātiem Rīgā bija ieradušies 8086, un vairākums no viņiem balsoja par neatkarību. Neliels Latvijas hronikas fragments rādīja Daugavas stadiona pilnās tribīnes un dzejnieka Imanta Ziedoņa runu un tās dienas dalībniekiem atsauca atmiņā spriego gaisotni. Dzejnieka ironiskais vēstījums par ziloni, kas, iekāpis skudru pūznī, žēlojas, ka tam kā minoritātei dara pāri, un draud skudriņām, ja tās nebeigs viņu kost, ne tikai «uzčurāt, bet pat veselu čupu uzkraut», šķita tik aktuāls arī šābrīža ģeopolitiskajā situācijā.
Arī runātāji atcerējās tā laika gana dramatisko situāciju – pārliecības, kā varētu izvērsties notikumi, nebija nevienam. Starptautiski notika sīvs Latvijas deputātu cīniņš ar PSRS vadību, pierādot, ka Staļina un Hitlera slēgtā vienošanās par Eiropas un arī Baltijas valstu sadali bijusi nelikumīga, un pastāvot uz to, ka Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, ir izvēlējusies iet pa suverenitātes ceļu. Tieši tajās dienās no Latvijas uz Kremli bija devušies vairāki deputāti, lai apspriestu šos jautājumus. «Darāmā toreiz bija daudz arī uz vietas – pašvaldības šābrīža modelī nepastāvēja, un pastāvošā vara bija trausla – LTF bija de iure, bet ne de facto. Maskava visu laiku cerēja, ka tauta to neatbalstīs. Centās to diskreditēt un iebiedēt,» atcerējās LPSR Augstākās Padomes Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Škapars, uzsverot lielo vietējo padomju lomu un atbildību šajos notikumos. Tai nācās tikt galā ar veselu lērumu problēmu – sākās ekonomikas decentralizācija, zemes reforma. 1990. gada vasara bija grūta – patiesībā gāja runa par izdzīvošanu. Arī 1991. gads nebija vieglāks, taču Latvija tam tika pāri un savu neatkarību nosargāja.
Tā laika notikumus ļauj atsvaidzināt vairākas grāmatas. Konferences vadītājs Tālavs Jundzis uzsvēra: «Varam lepoties, ka konference ievada Latvijas neatkarības atjaunošanas 25. gadadienas pasākumus. Tāpat to iezīmē bagātīgā grāmatu raža, kas piedāvā plašu skatījumu uz tā laika notikumiem.»
Viena no tām ir Vietējo padomju deputātu loma Latvijas neatkarības atgūšanā. Tās tapšanā piedalījusies arī SIA Mediju nams līdzīpašniece un valdes locekle Lilita Seimuškāne. Viņa 1990. gadā bija Rīgas Kirova rajona (tagad Centra rajona) 12. vēlēšanu apgabala deputāte. «Šis rajons bija viens no aktīvākajiem pašvaldību sistēmas izveidē. Padomes sastāvēja no ļoti kompetentiem cilvēkiem, un tas ļāva pieņemt labi izsvērtus lēmumus,» teic L. Seimuškāne, norādot, ka daļa no tā laika deputātiem joprojām ir sabiedriski aktīvi cilvēki. Arī Ilmārs Kreituss, kurš tāpat darbojies Rīgas Centra rajonā, uzskata, ka padomes darbs varētu būt kā paraugs šā laika pašvaldībām. Viņi abi raksturo to laiku kā milzīga entuziasma pilnu.
«Tolaik politikā neiesaistījās aprēķina, bet pārliecības dēļ. Bijām gatavi strādāt līdz spēku izsīkumam. Tas bija pašsaprotami – neskaitīt ne laiku, ne enerģiju,» uzsver Mediju nama valdes locekle, iesakot iegādāties šo grāmatu arī tās bagātīgā faktu, dokumentu un vizuālā materiāla dēļ.