Sociālās palīdzības likumam vērienīgi grozījumi

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sākusi izskatīt apjomīgus grozījumus sociālās palīdzības jumta likumā. Viena no svarīgākajām izmaiņām, ko likumā paredzējusi Labklājības ministrija, ir noteikums, ka no nākamā gada valsts sociālās aprūpes centros uzņems tikai pieaugušas personas ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem.

Pašlaik izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumiem iesniegti 140 priekšlikumi. Komisijas vadītāja Aija Barča iesniegto priekšlikumu apjomu novērtēja «tikpat lielu kā atsevišķu likumu». Neraugoties uz priekšlikumu gūzmu, komisija katru no tiem rūpīgi analizē, līdz ar to vienā komisijas sēdē var izskatīt ap 20 priekšlikumu, no kuriem lielākajai daļai būs nepieciešama saskaņošana ar atbildīgo – Labklājības – ministriju (LM).

Apturēs uzņemšanu pansionātos

Svarīgs jautājums šajā likumā ir LM plānotās reformas sociālās aprūpes jomā, kas paredz samazināt pansionātos dzīvojošo skaitu un attīstīt alternatīvus sociālos pakalpojumus, lai cilvēki arī ar garīgās attīstības traucējumiem varētu dzīvot sabiedrībā. Viens no punktiem paredz no nākamā gada valsts sociālās aprūpes centros uzņemt tikai pieaugušas personas ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Pērn uzņemšanu valsts finansētās sociālās aprūpes institūcijās gaidīja 548 personas, no kurām apmēram 214 personas līdz ar jauno likuma normu aprūpes centrā vairs nevarētu uzņemt. Vienlaikus jaunie kritēriji cilvēku uzņemšanai sociālās aprūpes centrā radīšot pašvaldībām nepieciešamību attīstīt sociālos pakalpojumus, lai personas, kuras neatbildīs kritērijiem uzņemšanai pansionātos, un tie jau tagad aprūpes centros dzīvojošie, kuri izvēlēsies pārcelties uz patstāvīgu dzīvi ārpus centra, varētu saņemt atbalstu patstāvīgai dzīvei, uzskata LM.

Pirmajā lasījumā likumā iebalsota šāda redakcija: ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus no valsts budžeta finansē: [..] personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kā arī neredzīgām personām, kuras šajās institūcijās ievietotas līdz 2015. gada 31. decembrim. Tas nozīmē, ka tām personām, kuras varētu ievietot pēc šī datuma, valsts vairs pakalpojuma apmaksu neparedz.

Deputāti iebilst

Divi Saeimas deputāti Aija Barča un Andris Bērziņš savukārt ir iesnieguši priekšlikumu šādu normu izslēgt: «Iebilstam, ka no valsts budžeta pēc 2015. gada 31. decembra vairs nefinansēs ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas pakalpojumu pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, jo pakalpojums specializētajās sociālās aprūpes institūcijās ir nepieciešams arī šīm personām atkarībā no personas psihiskās veselības traucējumiem.» Pagaidām gan diskusijas par šo jautājumu komisijā nav sākušās.

Kas ir krīzes situācija?

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums ir ļoti svarīgs, jo tas nosaka sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un citu sociālo pakalpojumu, kā arī sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus un personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus. Sākot spriest par priekšlikumiem, viens no pirmajiem bija jautājums par Latvijas Pašvaldību savienības aicinājumu likumā noteikt, kas ir krīzes situācija, jo praksē no Valsts kontroles tika saņemti aizrādījumi, ka sociālā palīdzība tiekot visai brīvi piešķirta, pamatojoties uz «krīzes situāciju». LM speciālists Aldis Dūdiņš atzina, ka LM piesardzīgi vērtē nepieciešamību skaidrot krīzes situāciju, jo arī «miljonāram var būt krīzes situācija, vai tiešām sociālajam dienestam tur būtu jāiesaistās»? Šo jautājumu precizēs.

Tāpat grozījumi paredz ieviest Latvijas likumos jaunu terminu – psihosociālā rehabilitācija, par ko gadiem ilgi cīnījušies onkoloģijas pacienti. Dzīvības koka vadītāja Gunita Berķe Neatkarīgajai atzina: lai gan pagaidām deputāti nevienojās par šo priekšlikumu, viņa ir ļoti cerīga uz atbalstu, jo papildus tam ir iesniegts arī priekšlikums ne tikai nosaukt šo palīdzību vārdā, bet pateikt, ka tādu cilvēki ar vēža diagnozi var saņemt. Visticamāk, 2017. gadā, kad tam tiks ieplānots arī finansējums.