"Vienotībai" nav kandidātu; apspriešanai varētu piedāvāt Pabriku

© f64

Partijas "Vienotība" valde nav lēmusi par konkrēta kandidāta izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, aģentūrai LETA uzsvēra partijas līdere Solvita Āboltiņa.

Tomēr aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka partneriem varētu tikt piedāvāta eiroparlamentārieša Arta Pabrika (V) kandidatūra, ja ZZS šodienas koalīcijas sarunās būtu nosaukuši savu kandidātu.

"Vienotības" valde vakar ir pārrunājusi vairākus potenciālos kandidātus, tomēr valdes lēmuma par viena kandidāta izvirzīšanu nebija, aģentūrai LETA uzsver Āboltiņa. Viņa norādīja, ka valde viņu pilnvarojusi nosaukt vienu no apspriestajiem kandidātiem uz šo amatu, ja ZZS piedāvā savu kandidatūru.

Tomēr ZZS savu kandidātu nenosauca, tāpēc arī "Vienotība" nepiedāvāja apspriešanai potenciālā kandidāta vārdu. Āboltiņa atkārtoti uzsvēra, ka koalīcijai būtu jāvienojas par vienu kandidātu prezidenta amatam.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka "Vienotība" pārrunājusi vairākas iespējamās kandidatūras, tostarp bija minēta Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Ojārs Ēriks Kalniņš, Solvita Āboltiņa un Pabriks.

Tomēr jau iepriekš partneri pauduši, ka Kalnietei neesot koalīcijas vairākuma atbalsta.

Jau ziņots, ka gan ZZS, gan "Vienotība" partneriem vēl nav piedāvājusi konkrētus kandidātus Valsts prezidenta amatam, un abās frakcijās vēl notiek diskusijas par šo jautājumu.

Pēc koalīcijas līderu sanāksmes Āboltiņa žurnālistiem pastāstīja, ka partneri informēja viens otru, ka "Vienotības" un ZZS frakcijās joprojām notiek iekšējās diskusijas par cilvēkiem, kuru kandidatūras varētu piedāvāt koalīcijai valsts pirmās personas amatam, bet konkrēti vārdi netika nosaukti.

Savukārt ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka vienošanās par vienu ZZS kandidātu vēl neesot, jo ir daudz cilvēku, kuri varētu pretendēt uz šo amatu. Politiķis arī piebilda, ka vairāki no ZZS apspriestajiem iespējamiem kandidātiem uz prezidenta amatu pašlaik neatrodas Latvijā. Brigmanis arī norādīja, ka ir uzrunāti vairāki potenciālie kandidāti šim amatam, no kuriem vēl tiek gaidītas atbildes. Tiekot vērtēti arī bezpartejiskie kandidāti.

Vēl ir laiks un, ZZS vienojoties par vienu konkrētu kandidātu, tas arī tiks paziņots, apgalvoja Brigmanis, atturoties prognozēt, kad tieši tas varētu notikt.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atkārtoti pauda, ka labprāt prezidenta amatā redzētu tiesību ekspertu Egilu Levitu. Galvenais kritērijs Valsts prezidenta izvēlē ir īpašību kopums, kādam jāpiemīt prezidenta kandidātam, un Levitam šīs īpašības ir, piebilda Bērziņš. Viņš uzsvēra, ka pēc šī kritērija tiks vērtēti arī pārējie kandidāti.

Kā ziņots, koalīcijas partijas iepriekš vienojās strādāt kopā, lai censtos vienoties par kopīgu Valsts prezidenta amata kandidātu.

ZZS iekļautās partijas un sadarbības politiskie spēki piedāvās savus kandidātus diskusijām, un ZZS iecerējusi koalīcijai piedāvāt vienu, kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu.

Līdz šim oficiāli savus kandidātus prezidenta amatam nosaukušas tikai divas opozīcijas partijas - Latvijas Reģionu apvienība šajā amatā vēlētos redzēt deputātu Mārtiņu Bondaru, bet partija "No sirds Latvijai" - parlamentārieti Gunāru Kūtri.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais