Nosūtīt vēstuli uz Lietuvu ir dārgāk nekā otrādi

© Latvijas Pasta publicitātes foto: Andrejs ZAVADSKIS

Palielinoties piegādāto vēstuļu un paku skaitam, pērn nedaudz palielinājies arī sūdzību skaits par pasta pakalpojumiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) gan secina, ka universālā pasta pakalpojuma kvalitāte atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām – no 1000 nosūtītajām vēstulēm tikai seši adresāti tās nesaņem noteiktajā laikā.

Latvijas Pasta nosūtīto vēstuļu skaits ik gadu sasniedz vairākus desmitus miljonu, savukārt nosūtīto paku skaits mērāms vairākos desmitos tūkstošu. Satiksmes ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka 2012. gadā ar Latvijas Pasta starpniecību nosūtīti 35,72 miljoni vēstuļu un 17 700 paku.

Sūdzību vairāk

Par pasta pakalpojumiem SPRK pērn saņēma un izskatīja 27 sūdzības, tas ir, par astoņām vairāk nekā 2013. gadā. 25 sūdzības saņemtas par tradicionālā pasta pakalpojumiem, viena – par eksprespasta pakalpojumu. Par Latvijas Pasta sniegtajiem pakalpojumiem bija sūdzējušies 23 reizes. SPRK Komunikāciju nodaļas galvenā speciāliste Ieva Bethere stāstīja, ka galvenie iemesli sūdzībām pērn bija pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu, galvenokārt sīkpaku piegādes problēmas – adresāts nosūtīto paku nesaņēma, atsevišķos gadījumos tā bija bojāta vai aizkavējās. Dažreiz nosūtītāji bija arī norādījuši nepilnīgu adresi, kas kavēja sūtījumu nogādāšanu. Tāpat SPRK pērn saņēma sūdzības arī par reģistrē tu (ierakstītu) iekšzemes vēstuļu korespondences sūtījumu piegādi adresātam. Ņemot vērā sūdzību skaitu, SPRK secināja, ka pasta pakalpojumu lietotāji vispirms vēršas pie pasta pakalpojumu sniedzēja un tikai tad, ja pasta pakalpojuma sniedzēja atbilde neapmierina pasta pakalpojumu lietotāju, iesniedz sūdzību SPRK. 2014. gadā Latvijas Pasts saņēma un izskatīja 779 sūdzības, no kurām 115 bija pamatotas.

«Jāatzīmē, ka daļa no sūdzībām saistītas ar to, ka uzņēmumu darbinieki ne vienmēr kvalificēti izskata katru iesniegumu un sniedz pamatotu skaidrojumu par iesniegtajās pretenzijās minētajām nepilnībām, sevišķi elektroniskā veidā,» uzsvēra I. Bethere. Tomēr, neraugoties uz iedzīvotāju sūdzību pieaugumu, universālā pasta pakalpojuma kvalitāte atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām – to apliecina SPRK veiktie pasākumi pārskatā par universālā pasta pakalpojuma kvalitāti 2014. gadā. Lai noteiktu vienkāršo vēstuļu pārsūtīšanas laiku, pērn SPRK nosūtīja 1000 kontroles vēstules Rīgā, no viena lauku reģiona uz citu, kā arī no Rīgas uz laukiem un otrādi. SPRK secināja, ka noteiktajā termiņā adresātiem tika piegādātas 99,4% no visām izsūtītajām vēstulēm. Šis īpatsvars atbilst noteiktajām prasībām.

Latvijā lētāk nekā Vācijā

Par pasta pakalpojumu izcenojumiem bija nesaprašanā kāda Neatkarīgās lasītāja. Viņa stāstīja, ka nosūtīt vēstuli no Latvijas uz Vāciju izmaksājot dārgāk nekā tad, ja vēstule tiekot sūtīta no Vācijas uz Latviju. Valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gita Valtenberga Neatkarīgajai uzsvēra, ka tā nav taisnība – tarifs par vienkāršas A klases vēstules nosūtīšanu no Latvijas uz Vāciju ir 0,78 eiro, bet no Vācijas uz Latviju – 0,80 eiro. Tātad nosūtīt vēstuli no Latvijas uz Vāciju ir lētāk nekā otrādi.

«Tarifus šajā pasta pakalpojumu segmentā izskata un apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, un tie nav mainīti kopš 2008. gada 1. decembra, neraugoties uz izmaksu pieaugumu pasta sūtījumu apstrādē. Vēlamies uzsvērt, ka pasta pakalpojumu tarifi netiek veidoti, balstoties uz klientu pirktspēju, bet gan no faktiskām izmaksām, kas rodas, pasta komersantam sniedzot pakalpojumu. Pasta pakalpojumu tarifus veido resursu izmantošana sūtījumu savākšanas, šķirošanas, apstrādes, pārvadāšanas, kā arī piegādes posmos, un būtiska to daļa ir aviopārvadājumu izmaksas,» skaidroja G. Valtenberga.

Viņa uzvēra, ka Latvijas Pastam ir vieni no zemākajiem pasta pakalpojumu tarifiem Eiropas Savienībā. Salīdzinājumam – vienas vēstules nosūtīšana no Igaunijas uz Vāciju maksā 1,20 eiro, bet no Lietuvas uz Vāciju – 0,75 eiro. Tiesa, tas nozīmē, ka arī vēstules no Lietuvas uz Latviju ceļo nedaudz lētāk nekā otrādi.

Par neprecīzu adresi papildu maksa

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vērš uzmanību, ka, sūtot vēstules, pakas vai pasūtot preces internetā, iedzīvotājiem ir ļoti precīzi jānorāda piegādes adrese. Tas nozīmē, ka jābūt ietvertam saņēmēja vārdam, uzvārdam un adresei. Pretējā gadījumā pasta komersants ir tiesīgs iekasēt papildu maksu par minētās informācijas precizēšanu. To, ka ne vienmēr adreses ir bijušas precīzas un pilnīgas, liecina arī pērn par pasta pakalpojumiem saņemtās sūdzības. Daļai korespondences nosūtītāju nebūtu jāmeklē it kā pazudušās vēstules, ja saņēmēja adrese būtu bijusi uzrakstīta precīzi.

Uzziņai

200 g vēstules nosūtīšanas tarifs vuz citu ES valsti, eiro

Lietuva 1,98

Bulgārija 2,00

Latvija 2,21

Grieķija 2,70

Igaunija 3,15

Malta 3,35

Somija 3,40

Īrija 3,60

Vācija 3,45

Francija 4,15

Lielbritānija 5,04

Avots: Neatkarīgā

Latvijas Pastā saņemtās pamatotās sūdzības 2014. gadā

Piegāde 15

Nozaudēts iekšzemes sūtījums 3

Sūtījums nav saņemts laikus 16

Sūtījums bojāts 3

Piekļuve informācijai 3

Pasta personāla kompetence 19

Piekļuve pakalpojumiem 13

Adreses maiņa, uzglabāšana 11

Sūdzību apstrādes kvalitāte 3

Citas sūdzības 9

Nozaudēts pārrobežu sūtījums 8

Laikus nav saņemts pārrobežu sūtījums 6

EMS sūtījums nav saņemts laikus 1

Pārrobežu sūtījums bojāts 3

EMS sūtījums bojāts 2

Avots: SPRK

Svarīgākais