Ēku renovēšanai vajadzīgi miljardi
Daudzdzīvokļu ēku kompleksa atjaunošana ļautu padomju gados būvētajām mājām sākt otru dzīvi. Rīgā līdz 2014. gadam renovētas tikai nepilns procents ēku, bet apmēram 6000 daudzdzīvokļu namu atjaunošanai vajadzētu kopumā 1,8 miljardus eiro. Savukārt Latvijā daudzdzīvokļu māju renovācijai līdz 2030. gadam būtu nepieciešami 2,6–4,5 miljardi eiro. Latvijas iedzīvotāji apzinās, ka vairākumā gadījumu bez Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaistes viņiem mājas siltināšana paliks tikai tāds zilais sapnis.
Cilvēkus joprojām biedē kredīts, kas būtu jāņem mājas siltināšanai un citu darbu veikšanai, tomēr pašvaldības dzīvokļu īpašniekus arī atbalsta. Piemēram, daļēji apmaksā māju energoaudita un energosertifikāta izstrādi, renovācijas būvprojekta tehniskās dokumentācijas izstrādi, kā arī samazina nekustamā īpašuma nodokli renovēto māju iedzīvotājiem. Rīgā pašvaldība ēkas energoauditu apmaksā 80 procentu apmērā. Kopš 2011. gada ar šādu atbalstu ir veikti 222 energoauditi (šogad – 50). Diemžēl energoaudits kalpo vien dzīvokļu īpašnieku informēšanai un, iespējams, pamudina izlemt par labu ēkas siltināšanai, jo, ja māja tiek renovēta, tad atkal tiks veiktas jau citas energoefektivitātes pārbaudes un atskaites.
Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) vadītāja Maija Rubīna ir norādījusi, ka gandrīz vai nav kompetentu energoauditoru, kas spēj kvalitatīvi sagatavot energoauditus. Izrādās, energoauditors pat neatbildot par to, ko ir ierakstījis atskaitē. Valsts likumdošanā nemaz nav noteikta energoauditora atbildība par sagatavoto atskaiti. REA energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs sarunā ar Neatkarīgo stāstīja, ka interese par energoauditiem ir liela. Pāris desmiti māju vēl gatavojoties iesniegt pieprasījumus. Viņš sacīja, ka REA jau izpētījusi, kuri energoauditori spēj auditu sagatavot bez kļūdām, bet vispār REA uzskatāma par sietu, kas neļauj īstenot nekvalitatīvus energoauditus. «Liekam pārstrādāt,» viņš noteic. REA vēl esot arī līdzekļi tehniskā projekta izstrādei 12 daudzdzīvokļu ēku sēriju tipveida projektiem. «Var saņemt finansējumu, ja projekts tiek realizēts tālāk. Ja ne, tad līdzekļi jāatmaksā. Mājas dzīvokļu īpašniekiem ir jāsaņemas, ja grib kaut ko darīt, jo ir iespēja tikt pie atbalsta mehānisma tehniskā projekta izstrādei,» skaidro J. Golunovs. Gada sākumā neviena daudzdzīvokļu māja šādu iespēju vēl nebija izmantojusi. «Mēs gaidām un uzrunājam. Ja man prasa, kā jūs palīdzat, atbildu: nāciet pēc naudas! Jo ātrāk renovēs, jo ātrāk enerģijas ietaupījums atmaksāsies. Jo vairāk māju nodzīvojam, jo tas kļūst neiespējamāk,» mudina J. Golunovs.
MĀJU ATJAUNOŠANA LATVIJĀ
2007.–2013. gada daudzdzīvokļu māju renovācijas atbalsta programmas rezultāti:
• 563 pabeigti projekti, 285 projekti īstenošanā;
• vidējais siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas – 43% ;
• aktivitātes ietvaros tiek īstenota kompleksa ēku renovācija;
• uz 1000 eiro kopējām investīcijām 1 MWh siltumenerģijas ietaupījums gadā;
• vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projekta īstenošanas – 80 kWh/m2 gadā, bet izmaksas efektīvos projektos – 100 EUR/m2.
IESPĒJAMIE FINANSĒJUMA AVOTI
• Ēkas kopīpašnieku personīgie finanšu uzkrājumi,
• Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi,
• komercbanku aizdevumi,
• VAS Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum atbalsta programmas,
• pašvaldību rotācijas fondi,
• privātie starptautiskie energoefektivitātes uzlabošanas fondi,
• ESKO (energoservisa uzņēmums) principa izmantošana.
Avots: Rīgas enerģētikas aģentūra