Drīz vien redzēsim, vai tagadējā Laimdotas Straujumas valdība nav izveidota speciāli bankas Citadele uzdāvināšanai starptautisko finanšu avantūristu grupai.
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome izsniedza atļauju divpadsmit finansistu grupai nopirkt Latvijas valstij piederošās komercbankas Citadele akciju kontrolpaketi. Darījumu ar šiem pircējiem Latvijas valdība bija noslēgusi pagājušā gada 5. novembrī. Vairāk nekā sešu mēnešu starplaikam kopš darījuma slēgšanas jāparāda, ka ECB padome pircējus pētījusi droši vien vēl rūpīgāk, nekā Latvijā Satversmes aizsardzības birojs pēta amatpersonu tiesības uz pielaidi Latvijas valsts noslēpumiem.
Uzraudzības neveiksmes
Īpašas prasības banku īpašnieku personībām nav jaunievedums, jo viņiem tiek dotas ekskluzīvas tiesības rīkoties ar noguldītāju un citu bankas klientu naudu kā ar savējo. Tagad paiet divdesmit gadi, kopš nāca gaismā, kā šādas tiesības bija izmantojusi Latvijas Bankas uzraudzītā Banka Baltija (BB) un tās īpašnieks Aleksandrs Lavents. Birokrātiskā reakcija uz BB bankrotu bija komercbanku uzraudzības funkciju nodalīšana no centrālās bankas. Tika izveidota jauna, specializēta iestāde ar plašām pilnvarām, daudziem darbiniekiem un milzīgu budžetu, tikai Parex bankas un vēlāk Latvijas Krājbankas izputēšana parādīja, cik liela jēga ir no šīs uzraudzīšanas. Parex bankas bankrots iekļāvās visu Eiropu pārņēmušā banku bankrotu vilnī, kura sekas bija starptautiskas banku uzraudzības ieviešana ECB virsvadībā.
Banku atdos draugu pulkam
Ja komercnoslēpumu sargāšanas aizsegā nav notikušas izmaiņas, tad galvenais ECB pētniecības objekts bija amerikānis Tims Kolinss un viņa piezīmju grāmatiņa. Pagājušā gada nogalē viņš bija pagodinājis Rīgu ar savu ierašanos un atklātību, ka par Citadeles nominālo pircēju nosauktā vārdu kopa Ripplewood Advisors LLC ir viņa personiskā piezīmju grāmatiņa ar bagātu cilvēku telefonu numuriem. Katra lappuse šajā grāmatā norāda, tieši kurus cilvēkus viņš ir pierunājis samest nelielas naudas summiņas pa dažiem miljoniem ASV dolāru attiecīgajam T. Kolinsa organizētajam darījumam, kādu viņam esot desmitiem. Viņš iestāstījis saviem paziņām, ka tieši viņa organizētie darījumi ļaušot atdot naudu ar pievilcīgiem procentiem. Peļņas fiksēšanai ir atvēlēts pāris gadu. Varētu domāt, ka savus paziņas T. Kolinss centīsies neapkrāpt, atceroties arī par savu tautieti Bernhardu Medofu. Viņu amerikāņi nebaidījās ielikt cietumā par viņam uzticētās naudas izsaimniekošanu. Lai nu ko iespējams iedomāties, bet tikai ne to, ka kaut kādu atbildību no T. Kolinsa spētu prasīt Latvijas valsts iestādes. Citadele turpmāk būs tieši tas pats, kas bija Krājbanka ar tās draiskulīgo īpašnieku Vladimiru Antonovu. Arī viņš skaitījās izgājis visas Eiropas Savienības dalībvalstu banku īpašniekiem uzliktās pārbaudes procedūras.
Nelaimes zīme
Simboliski, ka bankas Citadele pārdošanas dokumentu parakstīšana iekrita tieši tajā brīdī, kad Latvijas Republikas Saeima nomainīja iepriekšējo L. Straujumas valdību ar tagadējo L. Straujumas valdību, bet valdošajā koalīcijā neuzņemto partiju deputāti jau vāca parakstus par Citadeles darījuma parlamentārās izmeklēšanas komisijas dibināšanu. Drīz vien komisija uzradās, bet bankas pazaudēšanu tā apturēt nespēja.
L. Straujumas divu valdību nokārtotā darījuma ārkārtīgo neizdevīgumu Latvijai var izteikt gluži vienkārši ar tā cenu. Laikā kopš līguma slēgšanas tika pētīti ne tikai bankas pircēji, bet arī pati banka. Tā tikusi pie apstiprinājuma, ka kopā ar saviem meitas uzņēmumiem 2014. gadā patiešām nopelnījusi 32,4 miljonus eiro jeb vairāk par pusi no bankas pārdošanas cenas 74 miljonu eiro apmērā. Jebkura uzņēmuma atdošana par pāris gadu peļņu (atdošana kopā ar peļņu, ko Latvijas valstij no savas bankas izņemt aizliegts!) liek zvanīt visus iespējamos trauksmes zvanus, ka pārdevējs nonācis katastrofālā situācijā. To lieku reizi atgādinās L. Straujumas valdības tālākā pastāvēšana. Politiķi nevar un nemaz negrib šo situāciju mainīt, bet toties var aizklāt to ar jaunām dekorācijām, t.i., ar jaunu valdību. Kā speciāli radīts iegansts valdību maiņai ir partiju plēšanās ap Valsts prezidenta amatu.