Deputāts Liepiņš spītējas un nepamet Saeimas zāli; izsludina pārtraukumu uz nedēļu

© f64

Pēc īslaicīga pārtrauikuma šodien Saeimai nācies paņemt nedēļu ilgu pauzi, jo deputāts Dainis Liepiņš (LRA) pēc vairākkārtējiem Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) norādījumiem tā arī nav pametis Saeimas sēžu zāli. Kā portālam nra.lv skaidroja Saeimas Komunikāciju departamentā, tad D. Liepiņš šorīt bija netraucēti devies uz darbu un kā ierasts ieņēmis vietu zālē. Kad spīkere lūdza šo vietu pamest, deputāts spītīgi atteicās to darīt.

Pēc šī incidenta tika sasaukta Saeimas prezidija un frakciju sēde, kur katrs kolēģis izteica savu vērtējumu. Viedokļi esot bijuši dažādi, taču galu galā spītīgajam deputātam tika lūgts tomēr pamest zāli. Viņš to kategoriski atteicās darīt kā rezultātā Saeimas sēde pārtraukta uz nedēļu, līdz nākamajai ceturtdienai.

 
D.Liepiņš sola, ka nākamnedēļ atkal nāks uz sēdi.
 
Incidenta pamatā ir tas, ka Saeima bija lēmusi par atļauju izdot deputātu Liepiņu kriminālvajāšanai.

Taču deputāts Liepiņš uzskata, ka nav pārkāpis Saeimas kārtības ruļļa 17.(2) punktu, un atteicās pamest sēžu zāli. Šis punkts paredz: "Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus."

Kā ziņots, Liepiņš ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 219.panta 2.daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Pēc Liepiņa stāstītā, kļūdas viņa deklarācijā radušās, jo viņš neesot pietiekami precīzi nokopējis datus no citām datubāzēm, tāpat viņam bijušas uzrādītas naudas summas ārzemju valūtā pēc novecojuša valūtas kursa. Lielāko naudas apjomu neatbilstību radījis fakts, ka Liepiņš esot kļūdījies viņam piederošo kapitāldaļu apjomā SIA "Intransserviss", jo tās bija mainījušās pēc peļņas kapitalizēšanas, par ko viņš savlaicīgi nebija informēts.

"Ņemot vērā, ka ar abiem pārējiem SIA "Intransserviss" līdzīpašniekiem Viktoriju Ļubļinsku un Pāvelu Kozlovu man ir konflikti un arī savstarpējas tiesvedības, es bieži neesmu laikus informēts par lēmumiem uzņēmumā, tāpēc deklarācijā biju uzrādījis novecojušu informāciju par kapitāldaļu apmēriem, kurai tobrīd pats ticēju. Vēlāk šī informācija man bija jāprecizē," klāstīja Liepiņš.

Liepiņš uzskata, ka kriminālprocess sākts nepamatoti. Tas esot sākts ar mērķi ar "kriminālprocesa metodēm ietekmēt vairākus civiltiesiskus strīdus starp mani un maniem oponentiem SIA "Intransserviss"", pauda deputāts. Viņš arī uzskata, ka šī ir "politiskā izrēķināšanās Jelgavas ietvaros". Deputāts akcentēja, ka savu vainu neatzīst un apsūdzības vērtē kā "nepamatotas un absurdas".

Lieta Jelgavas tiesā tika iesniegta 2013.gada 1.jūlijā, to sāka skatīt 2014.gada 11.februārī. Šā gada 5.februārī Saeima nolēma piekrist Jelgavas tiesas lūgumam par turpmāku lietas izskatīšanu. Pēc Saeimas lēmuma par piekrišanu Liepiņa krimināllietas turpmākai izskatīšanai tiesā viņš nevar piedalīties parlamenta sēdēs, kā arī saņem pusi no algas. Liepiņš paziņoja, ka deputāta mandātu nedomā nolikt, jo neuzskata, ka tam par pamatu varētu būt kļūda, aizpildot amatpersonas deklarāciju.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais