Kalnmeiers: Ja tas būtu iespējams, es labprāt atklātu pielaižu nepiešķiršanas iemeslus

© f64

Ja būtu iespēja to izdarīt, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers labprāt pateiktu, kāpēc konkrētiem cilvēkiem netiek piešķirtas pielaides valsts noslēpumam.

Šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ģenerālprokurors atzina, ka dažkārt ir bijušas šaubas par to, vai pielaide valsts noslēpumam ir piešķirama gadījumos, kad Satversmes aizsardzības biroja lēmums ticis pārsūdzēts, tomēr tas nav noticis "skaļajos" gadījumos, jo tad šaubu neesot bijis.

Tāpat Kalnmeiers atzina, ka to nevar darīt, bet gadījumā, ja būtu iespēja, viņš labprāt pateiktu, kāpēc konkrētiem cilvēkiem netiek piešķirtas pielaides valsts noslēpumam.

Jautāts par situāciju tiesu varā kopumā, Kalnmeiers atzina, ka ir atsevišķi gadījumi, kas ir izskanējuši, bet kā kopēju krīzi viņš situāciju tiesu varā nevērtē. Ģenerālprokurors izteicās, ka nekad nebūs tā, ka sistēma būs ideāli tīra un viss būs perfekti. "Jautājumi ir jārisina, nemēģinot paslaucīt tos zem tepiķa," pauda Kalnmeiers, piebilstot, ka uz atsevišķiem gadījumiem ir nevis simboliski jāreaģē, bet tā, lai pierādītu, ka "esam ieinteresēti savas rindas "tīrīt"".

Tāpat viņš izteicās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kapacitāti, minot, ka tā ir pārlieku maza, birojam nepietiek resursu, to pašu attiecinot uz policijas izmeklēšanu, jo izmeklētājs apkrauts ar lietām, kļūstot par "izmeklēšanas mašīnu". Jāpaaugstina izmeklēšanas līmenis.

Kā ziņots, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs šodien nosauks viņa izraudzīto ģenerālprokurora amata kandidātu, kuru virzīs saskaņošanai Tieslietu padomē.

Savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam pieteica Latvijas Prokuroru biedrības (LPB) vadītājs, viens no tā dēvētās Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas prokuroriem Jānis Ilsteris kā privātpersona, savukārt iepriekš Ģenerālprokurora padome nolēma izteikt ierosinājumu AT priekšsēdētājam kā ģenerālprokurora amata kandidātu virzīt pašreizējo ģenerālprokuroru Kalnmeieru.

Likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. AT priekšsēdētājam savus ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, AT plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.

Parlaments Kalnmeieru ģenerālprokurora amatā apstiprināja 2010.gada 12.jūlijā, kad amatā uz trešo pilnvaru termiņu neizdevās pārvēlēt Jāni Maizīti.

Viena un tā pati persona ģenerālprokurora amatā var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Svarīgākais