Rūdolfa mantojums – latviešu pašapziņas stiprināšanai

Šodien 45 vietās Latvijā, kā arī Vašingtonā un Ņujorkā sāk demonstrēt latviešu kino vecmeistara Jāņa Streiča jaunāko spēlfilmu Rūdolfa mantojums. Galvenajās lomās Romualds Ancāns, Rēzija Kalniņa un Artūrs Skrastiņš; operatori ir latviešu kino vecmeistari – operatori Gvido Skulte un Harijs Kukels, filmai tautisku mūziku sarakstījis komponists Uģis Prauliņš.

"Nu, filma ir ģeniāla," sarunā ar Neatkarīgo saka filmas producents Andrejs Ēķis. "Es uzskatu, ka Jānis Streičs ir tāds kā nacionālais kods, un viņam ir izdevies radīt filmu, kas, manuprāt, ikvienā skatītājā divu stundu laikā vienkārši ieliek iekšā latvietību. Ja filma Rīgas sargi bija patriotisma gabals, tad Rūdolfa mantojums – latvietības, kas parāda to, ka latvieši nav nekādi pelēki ļautiņi, par kādiem paši bieži vien sevi mīlam uzskatīt, bet to, ka mēs esam enerģiski un gudri."

Filma ir tapusi trīs gadus, un, protams, nekādu ekonomisko krīzi, kuras blakus efekts neizbēgami ir dažādas personības krīzes un arī – nacionālās pašapziņas sašķobīšanās, neviens tolaik nevarēja paredzēt. Rezultātā ir iznācis tā, ka tieši šajā laikā ir gatava filma, ko Andrejs Ēķis dēvē par "labām zālēm pret cilvēcisko, nacionālo un valstisko depresiju. Skatoties Rūdolfa mantojumu, skatītājs iegūs pozitīvas un enerģiskas emocijas. Filma ir emocionāli ļoti spēcīga, turklāt – bez depresīva fināla. Viss ir tā, kā vajag..."

Andrejs Ēķis atklāj, ka laikā, kad viņš kopā ar filmas otru producentu Aigaru Graubu jaunam projektam uzrunājuši režisoru Jāni Streiču, abiem bijusi ideja par Rūdolfa Blaumaņa leģendārās lugas Skroderdienas Silmačos ekranizāciju, bet Jānis Streičs to esot noraidījis un radījis savu versiju – kompilāciju no dažādiem Rūdolfa Blaumaņa darbiem. Rezultātā tapis darbs, kurā redzami notikumi, kas varētu būt notikuši pirms tiem, kas norisinās Skroderdienās Silmačos. "Turklāt es uzskatu, ka Jānis Streičs ir vienīgais režisors, kurš no šīm lietām – latvietības – kaut ko saprot un drīkst pa tām rakņāties. Filmā ir ļoti daudz no mūsu tautas tradīcijām – rituāli, buršanās... Tas piešķir filmai īpašu garšu un stiprumu. Gribu, lai mani nepārprot – tā nav rituāla filma, tas ir kārtīgs story, bet tajā ir daudz elementu, kas būs interesanti visām vecuma grupām," uzsver producents.

Gada sākums parasti netiek uzskatīts par veiksmīgu biznesam, jo pēc gadu mijas lielajām svinībām cilvēkiem vienkārši nav naudas izklaidēm, un filmas producents piekrīt, ka šis neesot "teorētiski pareizs" laiks, kad sākt pārdot jaunu produktu, šoreiz – filmu. Producents labi apzinoties, ka "filmu pirmizrādēm vislabākais laiks ir novembris, bet – mēs vienkārši nepaspējām. Tomēr varbūt tieši šis tukšais laiks, kad neviens neko jaunu nepiedāvā, mums ir jāizmanto..."

Producents nevēlas atklāt filmas ražošanas budžetu, bet neslēpj, ka tā izmaksājusi mazāk nekā pagaidām visu laiku dārgākā arī Andreja Ēķa un Aigara Graubas producētā latviešu filma Rīgas sargi, kuras budžets tika lēsts ap 2,5 miljoniem latu. Ēķis cer, ka, neraugoties uz šobrīd valdošo daudz depresīvāko un finansiāli sarežģītāko laiku nekā toreiz, kad uz kinoekrāniem iznāca filma Rīgas sargi, kas jaunāko laiku Latvijas kino vēsturē iegājusi arī kā visskatītākā filma – vairāk nekā 300 tūkstoši skatītāju, filmai Rūdolfa mantojums būs veiksmīgs ekrāna mūžs. "Biļešu cenas būs ļoti demokrātiskas, bet, piemēram, laukos ir taču vēl jātiek līdz kinoteātrim. Tomēr man ir viena vēlēšanās – lai cilvēki vispār grib redzēt šo filmu, nevis sēdēt mājās kā sūnu ciemā un nelīst ārā..." atzīst Ēķis. Viņš cer, ka filma spēs skatītāju ne tikai emocionāli aizkustināt, bet arī intelektuāli ietekmēt. "Man patiešām nepatīk, ka šobrīd daudzi zākā Latvijas valsti, jo par to cilvēki ir cīnījušies līdz un ar asinīm. Es būtu ļoti priecīgs, ja filma mudinātu mūs visus novērtēt to, kas mums ir, nevis pie pirmajām problēmām sākt zākāties, jo, manuprāt, tās ir mietpilsoniskas izpausmes. Paši vēlam, paši darām, paši zākājam – tās ir nenobriedušas tautas augšanas problēmas. Ceru, ka šī filma izdarīs to, ko mūsu nelabvēļi nevēlētos iedomāties pat visļaunākajos murgos – stiprinās nāciju. Un tieši Jānis Streičs ir īstais režisors, kurš to var izdarīt kino. Streičs ir uztaisījis stipru filmu, kas stiprinās nāciju.