VDK dokumentu izpētes komisijai klejo jumts

 
©F64

LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija vairs neatrodas Tieslietu ministrijas (TM) un vēl neatrodas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā.

Ar 7. aprīli datēts Latvijas valdības lēmums VDK dokumentu izpētes komisijas administratīvo padotību mainīt no TM uz IZM pretēji pagājušā gada 5. decembrī pieņemtajam lēmumam manīt padotību no IZM uz TM. Decembra lēmumu varēja saprast kā sekas Saeimas pārvēlēšanai, kas mazināja partijas Vienotība un palielināja partejiskā konglomerāta VL!-TB/LNNK ietekmi. Tomēr Vienotība spēja apliecināt savu spēku. Pēc ilgas apspriedes 27. martā Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas kabinetā tika paziņots lēmums atdot komisiju Latvijas Vēstures institūtam, bet pēc vēl dažām manipulācijām komisiju atlika turpat, no kurienes paņēma.

Vienotības trumpis izrādījās valsts drošības dienesti Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša personā. Pēc piedalīšanās 27. marta apspriedē viņš norādīja, ka pētāmo dokumentu slepenība ļauj tiem pieskarties tikai un vienīgi viņa iestādes izvēlētiem cilvēkiem. Situācija Latvijas Republikā sakrīt ar to, kas jau piedzīvots Latvijas PSR. Arī tad pieeja daudziem arhīvu fondiem tika dota vienīgi tiem zinātniekiem un pseidozinātniekiem, kuri pamatā bija vai nu VDK ziņotāji, vai pienācīga ranga darbinieki Komunistiskajā partijā. Ja funkcionāli šo partiju Latvijā pašlaik aizvieto Vienotība, tad dalīt ar SAB pirmtiesības uz slepeniem dokumentiem pienākas šīs partijas aktīvistiem.

Saeimas vēlēšanu rezultātā atslāba Vienotības ietekme IZM. Par ministri kļuva Mārīte Seile, kura atļāvusies publiski paust, ka labāk tomēr būtu bijis atstāt komisiju TM. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs acīmredzami izvairās no situācijām, kurās viņam varētu lūgt komentāru par neveiksmi komisijas pārņemšanā. Tas apgrūtina noskaidrot, kā IZM un TM pilda vai nepilda valdības uzdevumu šīm ministrijām kopīgi sagatavot par komisiju īpašu likumprojektu. Uzdevuma pamatojums ir tāds, ka speciālā likuma spēks ir lielāks par vispārējo likumu spēku, tāpēc speciālais likums nav jāsaskaņo ar citiem likumiem. Ja šāda saskaņošana sāktos, komisijai varētu nākties savu likumisko jumtu gaidīt gadiem ilgi. Ministru prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga Neatkarīgajai solīja, ka Ministru prezidentes birojs sekošot, lai likumprojekts jau pēc nedēļas patiešām būtu iesniegts valdībā.

Protestējot pret TM iesākto komisijas tīrīšanu no cilvēkiem, kuru iecelšana tur tika saistīta ar piederību Vienotībai, pamest savu posteni gatavojās komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris. 27. marta apspriedē tika panākta vienošanās par viņa palikšanu amatā. Vakar sarunā ar Neatkarīgo viņš pauda apņēmību, pirmkārt, tūlīt pat interesēties par komisijai apsolītā likumprojekta tapšanu un, otrkārt, pārrunāt situāciju ar SAB. Šīs iestādes faktiskā loma dokumentu izpētē ar likumu tiks nodrošināta, bet ne likumā ierakstīta. Kā jau nepārspējami trāpīgi formulējis J. Maizītis, SAB un zinātnieku sadarbības modelis viņam esot skaidrs, taču tas saistīts ar valsts noslēpumu, ko izpaust nav iespējams.

 

Abonē