Latvijas ekonomikas situācija ir ļoti sarežģīta, jo ilgtermiņa stratēģija ļoti konfliktē ar īstermiņa risinājumiem un, savelkot jostu, mēs atvirzāmies no stratēģiskajiem mērķiem, piemēram, valsts ar konkurētspējīgu nodokļu sistēmu, pie šāda secinājuma šodien nonākuši Augsta līmeņa darba grupas starptautiskie eksperti.
Šodien notikušās trešās Augsta līmeņa darba grupas tikšanās mērķis bija apspriest ar ārvalstu ekspertiem Latvijas ekonomikas konkurētspēju un tās veicināšanu.
Darba grupas sanāksmē piedalījās starptautiski atzīti speciālisti - Stokholmas Ekonomikas augstskolas un Hārvarda universitātes Stratēģijas un konkurētspējas institūta pārstāvis Kristians Ketels, Dublinas universitātes koledžas Ekonomikas skolas vecākais lektors Frenks Berijs, Eiropas Komisijas Lisabonas stratēģijas koordinācijas un ekonomikas reformu nodaļas pārstāvis Gundars Ostrovskis.
Galvenais, par ko sprieduši eksperti, bijis, kā pāriet no krīze menedžmenta uz attīstības menedžmentu un kā īstenot pāreju. "Ir skaidrs, ka bez izsvērtas un patstāvīgas komunikācijas ar uzņēmējiem, sabiedrību un ārvalstu investoriem, to nav iespējams izdarīt," stāstīja premjera padomnieks Andris Vilks.
Eksperti uzsvēruši, ka arī nepopulāri lēmumi ir jāskaidro - kāpēc tas tā notiek. Svarīgi esot, lai jebkurš solis, ko valdība vai ministrija dara, būtu saprotams. Arī Īrijā, reformējot ekonomiku, sākumā bijusi neticība, bet tad, kad bijuši redzami pirmie pozitīvie iedīgļi, kad sabiedrība saprata, ka šie nepopulārie lēmumi strādā, kļuvis vieglāk, par tikšanās laikā spriesto stāstīja Vilks. Eksperti secinājuši, ka šos pirmos soļus izskaidrot ir visgrūtāk.
Otrs svarīgs moments esot ne tikai nolemt, ko darīt, bet arī maksimāli domāt, kā to īstenot. "Nedrīkst nogulēt realizāciju vai apiet neatrisinātus jautājumus. Ja kaut ko nolemj, bet ilgstoši neizdara, tas arī var graut uzticību," skaidroja Vilks. Arī Rietumos esot daudz vīziju, bet ar īstenošanu "ir kā ir".
Jautājums bijis arī, vai nepieciešams noteikt prioritāros attīstības virzienus. Domas esot dalījušas, bet esot skaidrs, ka šajā virzienā ir jāiet. Cita lieta, vai akcentēt nozares vai dabiskās prioritātes - ģeogrāfisko stāvokli, zināšanas par kaimiņu tirgiem u.c. Pamatu pamats jebkurā gadījumā esot kopējā uzņēmējdarbības vide, tad arī būšot nozares, kuras iegūs pašas no sevis.
Tikšanās laikā arī secināts, ka ir vajadzīga neatkarīga institūcija, kura sekotu līdzi, kā valsts īsteno politiku. Tas varētu būt analītisks centrs, kāda Latvijā nav. "Tas būtu neatkarīgs no politiskiem vējiem," teica Vilks.