Fotoradaru iegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu pilnā apmērā varēs veikt komersanti, bet ar to saistītie izdevumi Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā tiks segti no naudas sodiem, kas uzlikti par fotoradaru fiksētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.
To paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātais un izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē iesniegtais grozījumu projekts Ceļu satiksmes likumam.
Kā aģentūru LETA informēja IeM preses pārstāve Sintija Virse, šie grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz 2007.gadā valdībā apstiprināto Ceļu satiksmes drošības programmu 2007.-2013.gadam, kurā noteikts, ka fotoradaru ieviešana ir viens no risinājumiem ceļu satiksmes dalībnieku kontroles pilnveidošanai, kā arī citiem valdības dotiem uzdevumiem, lai uzlabotu satiksmes drošību valstī.
Fotoradaru ieviešanu un to darbības nodrošināšanu esošajā valsts ekonomiskajā situācijā nav iespējams tieši finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to IeM ir izvērtējusi citus finansēšanas modeļus, kā piemērotāko atzīstot, ka to varētu nodrošināt komersants. No valsts viedokļa tas ir efektīvs problēmas risinājums, jo tai nav jāiegulda liela apjoma investīcijas tehniskajā aprīkojumā un tā atjaunošanā, netiek tērēti valsts stingri ierobežotie resursi tehniskā aprīkojuma uzturēšanā un darbības nodrošināšanā. Tāpat ar komersantu noslēgtā līguma darbības laikā valsts neuzņemas finanšu risku gadījumā, ja faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem ir mazāki par plānotajiem, norāda IeM.
IeM uzsver, ka fotoradaru skaita palielināšanas mērķis nav sodīšana un valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielināšana, bet gan ceļu satiksmes drošības uzlabošana. Kā liecina policijas apkopotā statistika, 40% ceļu satiksmes negadījumus tiešā vai netiešā veidā ir ietekmējusi atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana. 2009.gadā ir konstatēts 98 531 atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas gadījums, 2008.gadā šādi gadījumi konstatēti 107 993.
Policija ir apzinājusi virkni vietu un ceļa posmu, kur sistemātiski tiek pārkāpts atļautais braukšanas ātrums un notiek ceļu satiksmes negadījumi ar ļoti smagām sekām. Tieši šādās vietās būtu nepieciešams uzstādīt fotoradarus, lai pasargātu satiksmes dalībniekus. Turklāt ceļu satiksmes uzraudzībā, iesaistot tikai ceļu policijas darbiniekus, ir vairāki šķēršļi, piemēram, nav iespējams kontrolēt satiksmi uz tiltiem, kur bieži tiek pārkāpts atļautais braukšanas ātrums, skaidro IeM.
Kā liecina policijas rīcībā esošā informācija, kopš Latvijā ceļu satiksmes drošības uzlabošanai tiek izmantoti četri pārvietojamie fotoradari, braukšanas ātrums vidēji samazinājies par desmit kilometriem stundā. Vadoties no Eiropā veiktajiem pētījumiem, šāds ātruma samazinājums uz diviem miljoniem iedzīvotāju glābj aptuveni 150 cilvēku dzīvības, aprēķinājuši atbildīgie speciālisti.