Avioakrobātika turkmēņu stilā

© Arnis Kluinis

Lidosta Rīga vakar no Neatkarīgās uzzināja par to, ka uz vairākiem mēnešiem apturēti Turkmenistan Airlines lidojumi Ašgabata (Ašhabada) – Rīga – Ašgabata.

Ziņas pirmavots ir Turkmenistan Airlines Baltijā pārstāvošais tūrisma operators Baltic Travel Service. Tas vērsās tikai pie saviem tiešajiem sadarbības partneriem – ceļojumu aģentūrām, lai tās izņem no ceļojumu piedāvājumiem iespējas izmantot tiešo reisu no Rīgas uz Ašgabatu un ar to savienotos reisus. Tūrisma operators par to tieši neinformēja ne lidostu Rīga, ne Neatkarīgo, bet aizvakar apstiprināja avīzei, ka tik tiešām Turkmenistan Airlines noņem tiešos lidojumus Ašgabata – Rīga – Ašgabata uz laiku no 11. aprīļa līdz 1. jūlijam. Vakar Neatkarīgā atstāstīja Baltic Travel Service skaidrojumu, kāpēc reisi apturēti un kāpēc tie vēlāk varētu atsākties.

Viegli iedomāties neizpratni, ar kādu šo publikāciju uzņēma lidosta Rīga. Tās darbinieki vadījušies pēc pavisam citiem priekšstatiem, ka ar Turkmenistan Airlines saskaņota nevis reisu apturēšana, bet pārlikšana no piektdienas uz sestdienu un no pulksten sešiem rītā uz pulksten sešiem vakarā, kā arī papildināšana ar lidmašīnas nosēšanos Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Tikai vakar vakarā lidosta sāka piekāpties ar skaidrojumu, ka nekādu oficiālu ziņu no Turkmenistan Airlines nav saņēmusi, bet tomēr ticamāk, ka rīt, t.i., sestdien, plānotajā laikā ap plkst. 18.05 nekāda turkmēņu lidmašīna Rīgā nenolaidīsies.

Tagadējā situācija piešķir lielāku nozīmi Turkmenistānas amatpersonu mulsumam reisu atklāšanas pasākumā šā gada 13. februārī, kur reisu saimniekiem tika uzdots it kā pašsaprotams jautājums par lidojumu biļešu cenu. Zinām taču, kādā amplitūdā ar cenām manipulē Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic un tās konkurentes lidojumos no Rīgas, bet kaut kādi orientieri lidojumu izmaksām tomēr tiek doti pēc formulas «sākot no». Turkmēņi toties izturējās tā, it kā no viņiem prasītu atklāt valsts noslēpumu. Pēc preses konferences beigām Latvijas Satiksmes ministrijas ierēdņi paskaidroja, ka viņu turkmēņu kolēģi atbildējuši tā, kā viņiem bijis jāatbild. Lidojumu turpināšana, atlikšana vai pilnīga pārtraukšana kļuvusi par nākamo noslēpumu.

Interneta lietotāji vakar ne tikai brīnījās par ziņām ar pretēju saturu. Kāds komentētājs dalījās iespaidos, ka «Turkmenistāna ir dīvains maisījums no staļinisma, čučhe (Ziemeļkorejas – A.K.) idejām, komunisma, brežņevisma un vissirsnīgākās Austrumu viesmīlības». Tā skanēja vispārinājums pieredzei par aviobiļešu pirkšanu Turkmenistānā divreiz dārgāk par to nominālvērtību, par kādu neviena biļete nav atrodama ne kasē, ne faktiski nelietojamajā biļešu elektroniskās tirdzniecības sistēmā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais