Dziļa pretruna Ķemeru pārpurvošanas projektā

Tā dēvētajos vides aizsardzības projektos iekodēta fundamentāla pretruna. Eiropas fondu zaļās naudas apguvēji pārliecināti, ka, pārveidojot dabu, dod labumu ne vien sev, bet arī visai sabiedrībai. Tikmēr šī sabiedrība ir gluži pretējās domās

Aktuāls piemērs ir Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotais projekts Hydroplan Life «Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana». Neatkarīgā jau vēstīja, ka tajā iecerēta plašu teritoriju pārpurvošana, liela apjoma mežistrāde un upes gultnes pārrakšana – vakar notika šīs ieceres sabiedriskā apspriešana Smārdē, aizvakar Slampē.

Runā kā ar muļķiem

Saruna ar sabiedrību notiek augstos toņos. Projekta koordinators Jānis Ķuze balansē uz robežas starp nekaunību un rupjību. Cieminiekiem tiek aizrādīts, ka te jautājums ne tāds uzdots, te viņi slikti sekojuši prezentācijai, te nesaprot biologiem elementāras lietas. Par Zaļo purvu un tur nocērtamajiem 250 hektāriem meža Slampē runāt nedrīkst, jo tas tikai uz smārdeniekiem attiecas. Un tas nekas, ka smārdenieks Edgars Krūmiņš speciāli atbraucis. Nu kā sliktā skolā. Bet atbraucēji laikam neizprot, ka runa taču ir par šo cilvēku mājām, dzimto zemi, ko svešie vēlas pārveidot pretrunā vecāku mācītajai izpratnei par sakoptu un skaistu vidi. Slampes iedzīvotāju konsultatīvās padomes vadītājs zemnieks Aldis Stepanovičs stāsta, ka pēc iepriekšējiem pasākumiem, kuru gaitā 2004. gadā mainīta Slampes upes gultne, tā padarīta seklāka, līkumotāka un augštecē vērtīgas pļavas applūst: «Atbildību par šo kļūdu neviens neuzņemas.» Tagad, neizvērtējot iepriekšējo darbu sekas, iecerēts mainīt Skudrupītes tecējumu. Bet J. Ķuze viņam atvaicā: «Kāpēc jūs domājat, ka tā ir kļūda?» Tāda pati saruna par hroniska slapjuma nokaltētiem mežiem, kas redzami abpus Ventspils šosejai. «Regulāra meža applūšana veido īpatnēju struktūru,» skaidro J. Ķuze, bet parastam garāmbraucējam šī īpatnējā struktūra ar kailu koku stumbeņiem un mūžīgu dūksti kož acīs. Arī Slampes pagasta pārvaldniecei Dacei Polei nav skaidrs: «Kāpēc tas vispār ir vajadzīgs?» Labāk dabai? Bet – kā tad ar cilvēkiem? Ne viens vien zemju īpašnieks burkšķ, ka tad, ja viņa pļavas tiks aizlietas, metīs saimniekošanu pie malas.

Izvērtēs paši sevi

Viens no sabiedriskajā apspriešanā izskanējušajiem racionālajiem priekšlikumiem ir – Dabas aizsardzības pārvaldei jāslēdz līgumi ar pašvaldībām, kuros tiek garantēts, ka parka teritorijā notiekošās darbības neietekmēs privāto zemju stāvokli. Lai ir, par ko vēlāk tiesāties. Šai idejai projekta cilvēki sakās piekrītam.

Tomēr biologi šobrīd streso ne mazāk kā viņu oponenti. Projekts tā īstenotājiem ir nozīmīgs ienākumu avots – uz spēles 963 823 eiro. Lai tiktu pie visas naudas, līdz nākamajai vasarai tas obligāti jāpabeidz, taču Vides pārraudzības valsts birojs pieprasījis veikt pilnu ietekmes uz vidi novērtējumu, jo neviena no iecerētajām manipulācijām Ķemeru parka darbību reglamentējošajos dokumentos nav paredzēta. Ar šādu pavērsienu un nepieciešamību mokošās sarunas ar sabiedrību sākt no gala projekta īstenotāji nebija rēķinājušies. Dokumentu kārtošanai piesaistītajai firmai Profecto maksāts par mazu darbiņu, bet tagad tas izrādās milzīgs. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde nolēmusi, ka pati gatavos ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Redzot, ar kādu agresiju projekta cilvēki aizstāv savas ieceres, rodas šaubas, vai viņi spēs paši par sevi sniegt līdzsvarotu un neitrālu izvērtējumu, kurā tiek respektētas arī apkaimes ļaužu intereses un vērtības.

Mērķi ir dažādi

Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukšēvics piekrīt, ka šī pēc būtības ir interešu konflikta situācija, tomēr darbu pasūtītājam nav ar likumu aizliegts būt arī to izvērtētājam. «Mēs šo situāciju apzināmies un esam jau pārrunājuši ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Dot atzinumu pašiem par sevi nav labākais stils. Tas radīs problēmas mūsu birojam pie ziņojuma izvērtēšanas, jo viens būtisks spēlētājs – neitrāla ekspertīze – šajā procedūrā izpaliks,» konstatē biroja direktors. Viņš citastarp arī bažīgi apjautājas, kā aizritējusi apspriešana Slampē. Diezgan nepatīkamā gaisotnē, bet ar to jau biroja vētītajos projektos nākas saskarties gana bieži.

Ko par šīm kaislībām saka daba? Savvaļas telēni no pārmitrajām un pavirši iežogotajām pļavām slāj uz ceļa. Grāvji pilni līdz lūpai. Mežs pārpurvojas. Ja ūdenim liedz brīvi skriet, notiek ķēdes reakcija – tas laužas citur. Vienošanās, ka tā tam patiešām vajag būt, notikusi tikai starp biologiem.

Kā, tuvojoties divu stundu ilgās spriešanas noslēgumam, secināja kāda performances klausītāja: «Slampē zemniekiem pārlieku lielais mitrums vienmēr ir bijis problēma. Nekā cita kā šīs auglīgās zemes mums nav. Mums ir citi mērķi, jums citi.».