Vācieša memoriāls pārceļas no papīra dabā

Šis attēls uzņemts pērn jūnijā. Akmeņkalis Guntis Pandars redzams vēl darba procesā. Tagad piemineklis ir pabeigts. Atlicis vien uzvilkt to Siguļu kapsētas kalnā © F64

Ojāra Vācieša 80. dzimšanas diena apritēja jau pirms diviem gadiem, un tāpat arī nāves 30. gadadiena. Valdībai un pašvaldībai šie datumi kalpoja par jaunu pamudinājumu aprūpēt izcilā dzejnieka kapavietu. Nauda, kas no valsts budžeta tika atvēlēta neparedzētu izdevumu kārtībā, vākta ziedojumu veidā un vēl Carnikavas pašvaldības dāsni papildināta, ir likta lietā. Galīgās izmaksas tiks aplēstas pēc darbu pabeigšanas. Orientējoši tie varētu būt vairāk nekā 200 tūkstoši eiro.

Pašlaik mazajā Siguļu kapsētā Ojāra Vācieša un viņa kundzes Ludmilas Azarovas atdusas vietā jau sagatavota pamatne un akmens klājums, bet pats piemineklis gaida piemērotu laikapstākļu, būvtehnikas un zvaigžņu saderību, lai tiktu novietots īstajā vietā.

Carnikavas domes pārstāve Sandra Baltruka stāsta, ka uzstādīšana varētu notikt tuvāko divu mēnešu laikā. Jāatgādina, ka šis darbs nebūs vienkāršs, jo kapsēta atrodas 23 metrus augstā kāpā, bet granītā kaltajam piemineklim ir ievērojams svars. Pagaidām arī nav zināms, kad notiks memoriāla atklāšana. Iespējams, tā tiks atlikta uz rudeni, pieskaņojot to 13. novembrim – rakstnieka dzimšanas dienai.

Dzejnieka kapavieta mainīsies līdz nepazīšanai, tikai saullēkti, rieti un starp kokiem redzamā Gauja paliks tie paši. Agrāk te stāvēja divas jocīgas betona siles, kurās vispirms bija sabērti akmeņi, pēcāk saliets ūdens, bet aizpērn sastādītas puķes. Tagad šo jucekli nomaina tumšas granīta plāksnes, ko šķērso plaisa. «Zaļa, sulīga zāle kā zibens salauž granīta plakni, kas simbolizē varas stingumu un patētiku. Iznīcīgā zāle ir stiprāka par akmeni. Plaisa atdala šīs puses dzīvi no viņsaules,» – tāda ir memoriāla filosofija. Arhitekte Inguna Rībena šo ideju smēlās dzejas krājumā Zibens pareizrakstība. Iecere tapa jau padomju laikā, un 1984. gadā rīkotā konkursa rezultāti tiek uzskatīti par spēkā esošiem. Ojāra Vācieša portretu darinājis tēlnieks Gļebs Panteļejevs, bet ciļņa maketu granītā izkalis akmeņkalis Guntis Pandars. 2012. gadā nomira arī dzejniece Ludmila Azarova – viņas atdusas vietu līdzās dzīvesbiedram iezīmēs kontrastējoša balta lode. Savukārt pēdējās korekcijas projektā veiktas reljefa dēļ – marmora plāksnēm klātā pamatne ir nedaudz samazināta.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais