VDK dokumentu izpētes komisiju nodod atpakaļ IZM

Neskatoties uz pagājušajā gadā pieņemto lēmumu par LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas padotības maiņu, to no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nododot Tieslietu ministrijai (TM), valdība šodien nolēma komisiju nodot atpakaļ IZM. Lēmums paredz IZM nodot komisijas darbu un ar to saistītās pētniecības administrēšanu, kā arī komisijas administratīvā vadītāja funkcijas.

Līdz šim notikušo diskusiju laikā par komisijas pētnieciskās darbības administrēšanu iesaistītās puses secināja, ka efektīvākais risinājums ir nodot komisijas darbības administrēšanas funkciju institūcijai, kurai ir pieredze un kompetence pētnieciskā darba administrēšanā - Latvijas Universitātes (LU) Latvijas Vēstures institūtam.

Ņemot vērā, ka LU ir atvasināta publiskā persona un Latvijas Vēstures institūts ir tās iestāde, komisijas pētnieciskā darba administrēšanas funkciju institūtam iespējams nodot, deleģējot šo funkciju. Deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona, savukārt pilnvarotā persona attiecībā uz deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildi atrodas konkrētas ārējā normatīvajā aktā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes padotībā.

Izstrādājot grozījumus, TM uzsvēra, ka komisijas uzdevums ir veikt VDK dokumentu zinātnisko izpēti, savukārt IZM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde zinātnes jomā, kurai ir kompetence un pieredze valsts budžeta līdzekļu apguvē zinātniskās darbības nodrošināšanai, kā arī pieredze sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām zinātnisko pētījumu veikšanā. Līdz ar to IZM ir nosakāma par tiešās pārvaldes iestādi, kura īstenos padotību par institūtu, tam veicot deleģēto pārvaldes uzdevumu - komisijas pētnieciskā darba administrēšana.

Tādējādi IZM tiks nodoti komisijas darbam paredzētie līdzekļi - tiesa, nevis 250 000 eiro, bet gan 244 727 eiro, jo kopš janvāra komisijas administratīvo funkciju nodrošināšanai izlietoti 5273 eiro.

Vienlaicīgi ar komisijas padotības maiņu valdība apstiprināja arī trīs komisijas locekļu izslēgšanu no tās. Pašreizējais speciālās starpdisciplinārās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) ir kļuvis par Saeimas deputātu un ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no komisijas locekļa pienākumiem. Komisijas locekle Solveiga Krūmiņa-Koņkova ar iesniegumu ir apliecinājusi savu atkāpšanos no komisijas locekles amata. Savukārt Bonifāciju Daukštu no komisijas atsauc viņu izvirzījusī organizācija - Latvijas okupācijas izpētes biedrība.

Vēstulē TM biedrība norādīja, ka "tās statūtos nav paredzēts uzdevums par Valsts drošības komitejas darbības izpēti".

Likumprojekts tiks sagatavots līdz 17.aprīlim. Saeimā to lūgs izskatīt steidzamības kārtā.

LETA jau ziņoja, ka, neraugoties uz VDK dokumentu izpētes komisijas iebildumiem, valdība piekrita VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodot TM. Tāpat valdība apstiprināja 250 000 eiro finansējuma piešķiršanu komisijas darbam trim turpmākajiem gadiem.

Šāds lēmums pieņemts, jo tiek uzskatīts, ka TM komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšanu varētu veikt efektīvāk. Tā kā komisijas uzdevumi esot specifiski, sabiedrībā jūtīgi, tās darba administrēšanai ir nepieciešama specifiska juridiskā pieeja, ko var nodrošināt tikai TM resors.

Komisijas veiktās VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultātā varētu rasties dažādas tiesiskas sekas. Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārvaldībā komisija atradusies līdz šim, paredz, ka komisijas veiktās VDK dokumentu zinātniskās izpētes laikā var tikt konstatēta informācija, kas var būt par pamatu lietu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu ierosināšanai tiesā.

Tāpat ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas vienojās VDK dokumentu izpētes komisiju nodot LU pārraudzībā. Lai šādas izmaiņas notiktu, nepieciešams grozīt likumus - jāpārdala budžets uz LU un, iespējams, nepieciešams arī speciāls likums, kas dotu LU tiesības uz šī budžeta administrēšu. LU, sadarbojoties ar pašu komisiju, lems, kādā veidā norobežot uzraudzību no pētniecības.

Šā gada februārī tieslietu ministrs Rasnačs uzdeva TM sagatavot grozījumu projektu Ministru kabineta rīkojumā, paredzot izslēgt no komisijas sastāva Kristīni Jarinovsku, kas arī tika izdarīts. Komisija Jarinovskas izslēgšanu neatbalstīja. Nesamierinoties ar šādiem pavērsieniem, par savu atkāpšanos paziņoja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Papildus gandrīz 100 vēstures un citu humanitāro zinātņu institūtu vadītāji, vēsturnieki, akadēmiķi, muzeju pārstāvji un augstskolu profesori, docētāji, lektori, doktoranti no dažādām pasaules valstīm vērsās pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa un citām augstākajām amatpersonām, lūdzot pārtraukt tieslietu ministra rīcību ar VDK dokumentu izpētes komisiju.

Publiskā aicinājumā zinātnieki lūdza valsts vadību nodot VDK zinātnisko izpēti Zinātnisko institūciju reģistrā esošai institūcijai, lai nodrošinātu neatkarību, profesionalitāti un augstu pētniecisko kvalitāti.