Kaitnieciskais ierosinājums, kas liegtu žurnālistiem publiskot kriminālprocesu materiālus līdz galīgajam tiesas spriedumam, tiek atsaukts. Tieslietu ministrija vairs neuzstāj uz grozījumiem likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, jo nav saņemts mediju nevalstisko organizāciju atbalsts.
Žurnālisti, jāatgādina, ir kategoriski pret ministrijas sacerētajiem grozījumiem. Pirmkārt, sensitīvu materiālu noplūdinātāji meklējami nevis mediju redakcijās, bet gan valdībā, Saeimas frakcijās un tiesībsargājošajās iestādēs. Šīs institūcijas nodrošina sistemātiskas sūces visdažādāko kategoriju valsts vai izmeklēšanas noslēpumos un ne tikai tāpēc, lai kāds kādam ieriebtu. Svarīgi tiesas procesi Latvijā velkas bezgalīgi, un par daudzām ārkārtīgi nozīmīgām lietām sabiedrība nemaz neuzzinātu, ja nebūtu iespējama šī neoficiālā sadarbība ar noslēpumu turētājiem. Ja žurnālistiem aizvērtu muti, lielākie ieguvēji no tā būtu noziedznieki un nepatiesu apsūdzību fabricētāji, jo līdz pat pēdējās instances verdiktam mediji nedrīkstētu vēstīt sabiedrībai, kas patiesībā notiek. Vienalga, vai runa būtu par korumpētu politikāni vai apmelotu goda vīru.
Sanāksme par paslepus sagatavotajiem grozījumiem preses likumā ar Tieslietu ministrijas amatpersonām notika februārī. Tajā gan Latvijas Žurnālistu Savienības vadītājs Juris Paiders, gan otras profesionālās organizācijas – Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāve Sanita Jemberga iestājās pret grozījumiem. «Ministrija nevarēja statistiski pierādīt, ka pārkāpumu masa no žurnālistu puses būtu tāda, kas prasītu grozīt likumu. Asociācijas ētikas komisijā par to nav bijis nevienas sūdzības,» norāda S. Jemberga. Nav arī krimināllietu par noslēpumu izpaušanu, kurās būtu spēkā stājies notiesājošs spriedums, uzsver Juris Paiders. Un, ja problēmu nav, tad kāpēc esošais regulējums jāmaina? Tādējādi tieslietu ministra Dzintara Rasnača piekāpšanās ir likumsakarīga. Spaidu kārtā nozarei nekas netiks uztiepts. Ministrijas pārstāve Līva Rancāne Neeatkarīgajai apstiprina, ka likumprojekts no valsts sekretāru darba kārtības izņemts. Turpmāk šis temats tiks cilāts tikai tad, ja pašai nozarei pēc tā būs nepieciešamība.
Uz šādas žurnālistu darba uzvaras fona gluži mulsinošs šķiet sekojušais Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājas Andas Rožukalnes paziņojums. Jau pēc tam, kad ministrija no saviem nodomiem atkāpās, A. Rožukalne aģentūrai LETA vēstīja, ka asociācija atbalsta diskusiju turpināšanu ar ministriju – «nepieciešama domu apmaiņa un iepriekš notikušu gadījumu analīze, lai varētu vienoties par grozījumiem likumā». Neatkarīgajai viņa skaidro, ka uz pēdējo apspriedi par grozījumiem pati nav bijusi, taču saistībā ar Eiropas direktīvu kaut kā jau tas preses likums būšot jāgroza.
Protams, neizpratnē par šādu viedokļa nepastāvību ir Latvijas vecākā žurnālistu organizācija – Jura Paidera vadītā savienība. Īpaši jau tāpēc, ka pat grozījumu iniciatore ministrija nupat atzinusi – nekas te nav jāgroza. Tātad pašregulācija nozarē ir pietiekama un žurnālisti informāciju par kriminālprocesos cietušajiem spēj apstrādāt ne sliktāk, kā valsts to dara.