XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks no 6. līdz 12. jūlijam, un to programmā būs vairāk nekā 50 notikumu. Ar šīs vasaras lielo notikumu, tā dažādajām radošajām aktivitātēm un vērtībām var iepazīties svētku oficiālajā mājaslapā dziedundejo.lv, kam vakar dots starts. Pirmos klikšķus, atklājot īpašā svētku alfabēta pirmos burtus, izdarīja svētku rīkotāji un sponsori.
«Pašlaik dažādos kontekstos runā par starpsektoru sadarbību. Šis pasākums ir tam lielisks piemērs, jo kopdarbā iesaistīti gan skolēni, gan vecāki, gan pedagogi, gan pašvaldības, gan rīkotāji. Te ieradīsies bērni ne tikai no mūsu zemes, bet arī citām valstīm, kas pierāda, ka Latvijas identitāte un kultūra ir svarīga arī tiem, kas šeit nedzīvo,» atklājot pirmo īpašā svētku alfabēta burtu Ļ, ka saistās ar vārdu ļaudis, preses konferencē teica izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Burtus atvērs pakāpeniski, un svētku laikā alfabēts iegūs pilnu skanējumu. Viņa arī bija pirmā, kas izpildīja asprātīgo karjeras testu, noskaidrojot savu iespējamo lomu svētku procesā. Izrādījās, ka viņa ir svētku goda virsdiriģenta Jāņa Ērenštreita pulciņā.
Svētku radošā koncepta autore un režisore, Siguldas pils kompleksa vadītāja Inga Krišāne iepazīstināja ar savu garabērnu: «Koncepta pamats ir burts, kas ir kā nospiedums smiltīs, zīmuļa nospiedums lapā. Burtsrakstsornaments. Nošu raksts, dejas raksts, rakststērpa ornaments.» Svētki ir kā tautas tradīciju un dziesmu svētku ābece. Lai to apgūtu, jāprot burtu pa burtam izburtot, sasaukt tos kopā, gūstot no šā procesa prieku. Burt(u)burvība ir spēks – tas nāk no tautas un ar valodu tiek pārmantots no paaudzes paaudzē, lai būtu, kas tur tautu kopā.
Viens no sarīkojuma lielsponsoriem – Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, atverot burtu S, sacīja, ka tas nav tāpēc, ka ar to sākas viņa vadītā uzņēmuma nosaukums, bet gan ar to domāts vārds – skolotājs. «Bez šiem cilvēkiem svētki nebūtu iespējami, tāpēc mēs īpaši gribam viņus atbalstīt. Kļūstot par svētku lieldraugu, Swedbank izsludina 25 000 eiro fondu skolotāju stipendijām, aicinot ikvienu pieteikt jaunatnes tautas mākslas kolektīvu pedagogus kādai no 500 eiro 50 stipendijām,» teica M. Mančinskis.
Savukārt Rīgas piensaimnieka valdes priekšsēdētājs Nēme Jogi, atverot burtu I, to saistīja ar iedvesmu, kas ļauj būt tuvākam vēstures un kultūras tradīcijām. «Mazām tautām nacionālās kultūras vērtības vienmēr bijušas svarīgas. Mūsu pienākums ir atbalstīt šo mantojumu un lepnumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē. Lai radošais gars nezūd!»
Pasākuma rīkotāja Valsts izglītības un satura centra pārstāve Agra Bērziņa, atverot burtu K, norādīja, ka tas apzīmē kokles. Svētkos pirmo reizi skanēs šo mūzikas instrumentu koncerts, kas būs klausāms Lielajā ģildē ar nosaukumu Mana skārienjutīgā kokle. Pirmo reizi arī notiks liels mūsdienu deju lielkoncerts Te mēs esam Ķīpsalā – tajā tiks izmantotas mūsdienīgas tehnoloģijas. Nedēļas laikā, no 6. līdz 12. jūlijam, kopumā būs skatāma un klausāma plaša programma: pūtēju orķestru koncerts, folkloras kopu uzstāšanās, tērpu skate, svētku gājiens, tautas deju lielkoncerts Daugavas stadionā, noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, svētki Vērmanes dārzā, kā arī atklāšanas pasākums 11. novembra krastmalā un garīgās mūzikas koncerts. Viņa atgādināja, ka pasākumā piedalīsies 37 000 dalībnieku, starp viņiem – 16 500 dejotāji un 12 000 dziedātāju, sākot ar pirmsskolniekiem līdz 22 gadu veciem jauniešiem. Pašlaik vēl notiek skates, lai izvērtētu, kuri kolektīvi piedalīsies. A. Bērziņa arī informēja, ka tiek atvērta ne tikai mājaslapa, bet arī sociālie tīkli ar mirkļbirku #dzsv. Tāpat ir jau zināms, ka biļetes uz dziesmu un deju svētku koncertiem sāks tirgot maija otrajā pusē. Uz ģenerālmēģinājumiem tās maksās divus līdz četrus eiro, bet uz koncertiem, kuros būs konkrēts vietu sadalījums, biļešu cena būs no sešiem līdz 20 eiro. Šobrīd gan vēl nav zināms, kurš uzņēmums būs atbildīgais par biļešu tirdzniecību.