Krusta ceļa tēma – vedināt prom no grēka

Lielajā piektdienā, 3. aprīlī, daudzās Latvijas pilsētās notiks ikgadējais ekumeniskais Krusta ceļš, kura laikā vairākās apstāšanās vietās jeb stacijās tiks teiktas meditācijas, izspēlēti profesionālu aktieru iestudēti uzvedumi, kā arī dalībnieki varēs gremdēties apcerēs un dažādu konfesiju garīdznieku vadītās pārdomas.

Latvijā Krusta ceļš tik lielā mērogā notiks jau devīto reizi, un nu to apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku. Piemēram, Liepājā šāds dažādu konfesiju vienojošs gājiens notiks jau 13. reizi. Šajā gadā Krusta ceļa dalībniekiem nāksies aizdomāties gan par to, kā savā ikdienas dzīvē atteikties no grēka, gan par Jēzus pēdējo dzīves mirkļu notikumiem, caur kuriem viņš ir sniedzis piedošanu un dziedināšanu katram cilvēkam. Rīgā Krusta ceļš sāksies ar Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzrunu pulksten 12 pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles, bet noslēgums plānots aptuveni pulksten 14.30 pie Rīgas Doma baznīcas, kur Krusta ceļa dalībniekus uzrunās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Savukārt Krāslavā Lielajā piektdienā cilvēki tiek aicināti gājienam pulcēties pulksten 18 pie kultūras nama, Gulbenē – pulksten 12 pie katoļu baznīcas, Pāvilostā pulksten 15 pie luterāņu baznīcas, Kuldīgā – pulksten 16.30, Liepājā – pulksten 17, kad Sv. Trīsvienības katedrālē sāksies lūgšana. Krusta ceļā ļaudis dosies arī citviet Latvijā. Bet Krusta ceļš Kolizejā, Romā, sāksies pulksten 22.15 pēc Latvijas laika. Katoļu baznīcas informācijas centrā informē, ka jēdziens «Krusta ceļš» – Via Crucis (latīņu valodā) – apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko Jēzus pēc tam, kad Pilāts bija piespriedis viņam nāves sodu, veica, nesot smago krustu līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā, Jeruzālemē. Krusta ceļš kā kristiešu tradīcija Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos. Mūsdienās Krusta ceļš nav tikai pāvestu vai garīdznieku lūgšana, jo šajā laikā ticīgie pārdomām izmanto sagatavotas meditācijas vai pārdomā garīdznieku lūgsnas saviem vārdiem.