Garda: Viņi visi jāsūta atpakaļ uz Krieviju!
Saasinoties situācijai Ukrainā, interneta vidē arvien biežāk tiek novērota arī pret Latvijas valsti vērsta agresija. Tādi prokrieviski aktīvisti kā Vladimirs Lindermans, Beness Aijo un Aleksandrs Gapoņenko savos facebook profilos regulāri publicē dažādus apšaubāma satura komentārus un viedokļus, kā arī veicina dažādu vietējo kopu šķelšanos. Kā uz to reaģē drošībsargājošās iestādes?
Pirms nedaudz vairāk kā diviem mēnešiem Latvijas un it sevišķi Latgales sabiedrību satrauca V. Lindermaņa facebook ierakstā pavīdējusī ideja par „Latgales separātistiem” un „Latgales tautas republiku”, pēc kuras Drošības policija sāka izmeklēšanu.
Ne mazāk aktīvs ir arī bēdīgi slavenais „melnais Ļeņins” jeb Beness Aijo, kurš teju katru dienu no savas rezidences Donbasā veic ierakstus sociālajos tīklos, neslēpjot arī klaji naidīgus viedokļus par Latviju. Tikmēr Nepilsoņu kongresa vadītājs A. Gapoņenko ir pat atļāvies paust viedokli, ka Latvijā droši vien gaidāmas etniskās tīrīšanas, jo kāda gan cita iemesla dēļ Latvijā atrastos ASV tanki. Jāpiebilst, ka 27. martā A. Gapoņenko publiski vērsās pie Krievijas Valsts domes, lūdzot „juridisko palīdzību”.
„Mums nepieciešama palīdzība cīņā ar tiesu iestādēm. Mēs varam taisīt troksni un bļaut, taču mums vajadzīga juridiskā palīdzība," uzstājoties Krievijas parlamenta apakšpalātas rīkotajā apaļajā galdā, kas bija veltīts Latvijas un Igaunijas nepilsoņu problēmām, piektdien norādījis Gapoņenko.
Lai noskaidrotu, kā un vai ar ekstrēmu viedokļu paudējiem cīnās tiesībsargājošās iestādes, portāls nra.lv sazinājās ar Drošības policiju (DP), kur tika apstiprināts – patiešām pēdējā laikā agresivitāte pret Latviju palielinās.
„Pret Latvijas Republiku vērstu komentāru intensitāte publiskajā telpā – gan plašsaziņas līdzekļos, gan sociālajos medijos – kopš Krievijas agresijas Ukrainā ir pieaugusi,” uzsver DP. „To ir veicinājuši vairāki faktori. Īpaši Krievijas izvērstā propaganda pret Rietumiem. Tai skaitā arī Latviju un pārējām Baltijas valstīm, kas arī atspoguļojas Krieviju atbalstošo personu publiskajās aktivitātēs. Protams, šeit jāpiemin arī arvien aktīvāka sabiedrības sociālo tīklu izmantošana,” pamato DP un norāda, līdz ar interneta agresivitātes palielināšanos likumsakarīgi pieaugušas arī sabiedrības bažas par tur notiekošo. „Drošības policija no dažādu tautību Latvijas iedzīvotājiem saņem ļoti daudz norādes par šādām pret Latvijas interesēm vērstām aktivitātēm un dažādu personu provokatīvajiem izteikumiem. Visa saņemtā informācija tiek atbilstoši izvērtēta un, pamatojoties uz vērtējumu, tiek lemts par turpmākām darbībām,” portālam nra.lv skaidro DP.
Šeit gan jānorāda, ka liela daļa no šāda tipa komentāriem un viedokļiem nepārkāpj vārda brīvības robežu un par to publicēšanu vai izplatīšanu šobrīd spēkā esošās tiesību normas neparedz ne krimināltiesisku, ne administratīvu atbildību. „Ņemot vērā, ka Latvija ir demokrātiska valsts, visefektīvākais veids, kā sabiedrība var vērsties pret šādiem viedokļiem, ir atmaskot aplamos izteikumus un informēt gan pašmāju, gan ārvalstu sabiedrību par to izplatītāju rīcības motivāciju,” iesaka DP.
Tiesa, ja pastāv agresija no vienas puses, tad neizbēgama ir radikāla pretnostatīšanās arī no otras puses. Tā, piemēram, savulaik ārkārtīgi aktīvais nacionālās kustības darbonis, Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda uzskata, ka vienīgais variants, kā cīnīties ar valstij nelojāla viedokļa paudējiem, ir agresija. „Manuprāt visi šādi indivīdi un viņu pēcnācēji ir jāsūta atpakaļ uz Krieviju. Galu galā savādāk būs tāpat kā Ukrainā, kur krievvalodīgie iedzīvotāji pēc krievu ienākšanas metās „bučot” krievu tankus,” savu viedokli atklāj galēji labējais aktīvists A. Garda. Uz portāla nra.lv jautājumu, vai šāda metode nav pārlieku agresīva un vai patiešām šāds variants viņaprāt ir vienīgais risinājums, A. Garda atbild noraidoši: „Es jūtu – jums šo cilvēku ir žēl. Bet kurš žēlos mūs, kad atkārtosies zināmi vēstures notikumi? Turklāt, nav jau tā, ka viņi netiktu gaidīti otrā pusē. Galu galā, Krievijas Federācijas prezidents V. Putins jau sen aicinājis savus tautiešus mājās,” savos spriedumos dzelžains paliek A. Garda.