Saeima šorīt neiekļāva plenārsēdes dienaskārtībā lēmumprojektu par pilnvarojuma došanu valdībai slēgt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ar 60 balsīm par, 22 pret un 10 deputātiem atturoties, Saeima lēma, ka šo jautājumu skatīs pēc nedēļas – 21. janvāra plenārsēdē. Tādējādi pēc būtības jautājums nemaz netika skatīts.
„Lēmumprojekts ir par to, kas jau ir noticis,” aicinot deputātus tomēr balsot par tā iekļaušanu šāsdienas darbakārtībā, no Saeimas tribīnes teica Kārlis Leiškalns (TP). Viņš runāja atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vārdā.
Gan K. Leiškalns, gan LPP/LC deputāte Karina Pētersone, kura arī ir Budžeta komisijā, ir iepazinušies ar jaunās vienošanās saturu, ko valdība ar aizdevējiem vēl nav parakstījusi. Abi deputāti Neatkarīgajai uzsver, ka lēmumprojektam, par kuru jālemj Saeimai, „nav absolūti nekāda sakara ar aktuālo nodomu protokolu”. Lēmumprojekta teksts, patiešām, nesatur atsauces uz jaunāko vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, kas vēl nav parakstīta. Dokuments, ko sagatavojusi Finanšu ministrija, vispārīgi runā par zaļo gaismu 7,5 miljardus eiro lielajai starptautiskā aizņēmuma programmai, ko aizsāka jau Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība, un krietna daļa no šīs aizņēmuma summas jau ir izlietota.
„Lēmumprojekts ir par to, kas sen jau ir noticis, ar to mēs padarīsim tiesiskāku to, kas jau ir noticis, tādēļ aicinu jūs nobalsot par un to aizmirst,” kolēģus šorīt aicināja K. Leiškalns. Viņam un visai TP ir iebildes, ka lēmumprojekts, ko premjers Valdis Dombrovskis (JL) pozicionē kā pamatu tam, lai varētu sākties pensiju izmaksa pilnā apjomā, patiesībā uz to nemaz neattiecas. Tas tādēļ, ka uz Saeimu atsūtītajā lēmumprojektā jaunā vienošanās ar aizdevējiem, ka pensiju jautājumu drīkst risināt uz budžeta deficīta rēķina, nemaz nav pieminēta. „Pensijas pilnā apmērā ir jāizmaksā, nevis balstoties uz šo lēmumprojektu, bet tādēļ, ka tā ir lēmusi Satversmes tiesa,” uzsvēra K. Leiškalns.
„Starptautiskajam Valūtas fondam vajag šobrīd, lai Saeima patur valdības rociņu. Fondam vajag drošību, ka šī Saeima vēl dos šai valdībai nedaudz laika,” lēmumprojekta jēgu šādi Neatkarīgajai traktēja K. Pētersone. Viņasprāt, Saeimas balsojums par pilnvarojumu valdībai „būtībā ir arī jā vai nē šai valdībai”.
Lēmumprojekts „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros”, par ko jābalso Saeimai, satur divus punktus, kuros atrunāti nosacījumi, pie kādiem valdība tai dotā mandāta ietvaros drīkstēs slēgt vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Pirmais noteic, ka kopējā starptautiskā aizņēmuma programmas summa nedrīkst pārsniegt 7,5 miljardus eiro. Otrais punkts noteic, ka aizņēmums izmantojums valsts budžeta deficīta finansēšanai, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, valsts parāda refinansēšanai un valsts budžeta aizdevumiem.
LPP/LC Saeimas frakcijai bija iebildumi pret lēmumprojekta skatīšanu jau šodien, jo nepieciešams laiks, lai iepazītos ar finanšu ministra Einara Repšes (JL) ziņojumu, uz kura pamata parlamentam būs jāizšķiras, vai pilnvarot valdību, teica K. Pētersone.
Pats papildinātais vienošanās teksts ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju ir konfidenciāls, kamēr to februārī neapstiprinās aizdevēju lēmējinstitūcijas. Saeimā ar šo konfidenciālo dokumentu, kas tomēr jau pirmdien bija vairāku masu mediju, tostarp Neatkarīgās, rīcībā, ir ļauts iepazīties tikai parlamenta Budžeta un finanšu komisijas deputātiem. Frakcijās tas oficiāli nav nonācis, lai gan de facto dokumenta saturs ir brīvi pieejams, kopš tika nopludināts pirmdien. Tieši šī konfidenciālā gaisotne ir tas, kas neļauj viegli izlemt par pilnvarojumu valdībai, neslēpa K. Pētersone. Lēmumu pieņemšanā līdz ar to iesaistīts ļoti šaurs personu loks, bet citiem neesot iespēju kompetenti piedalīties diskusijā.
Lēmumprojekta ievaddaļā norādīts, ka Saeima šo lēmumu par valdības pilnvarošanu pieņem, lai valsts „turpinātu saņemt starptautiskā aizņēmuma programmas līdzekļus ar mērķi mazināt finansiālās un ekonomiskās krīzes radītās sekas”. Tādēļ Saeima pilnvaro Ministru kabinetu aizņemties finanšu līdzekļus no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Savienības, Zviedrijas Karalistes, Dānijas Karalistes, Somijas Republikas, Igaunijas Republikas, Norvēģijas Karalistes, Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Čehijas Republikas un Polijas Republikas.