Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) sniegtie dati par valsts atbalstu konkrētiem uzņēmumiem pilnīgi nesakrīt ar datiem, kas redzami Uzņēmumu reģistrā (UR) par veiktajiem ieguldījumiem šajos uzņēmumos.
Ministru kabineta noteikumi uzliek par pienākumu LGA publicēt informāciju par valsts atbalsta saņēmējiem riska kapitāla formā. Bez šaubām, Latvijas sabiedrībai ir tiesības zināt un saprast, kā tiek izlietoti publiskie finanšu līdzekļi, lai varētu kaut minimāli kontrolēt, ka tie netiek primitīvi nozagti.
Savukārt totālās nesakritības oficiālajos datos liecina, ka publisko (Latvijas valsts un Eiropas Savienības fondu) finanšu līdzekļu tērēšana LGA izpildījumā ir necaurspīdīga un nesaprotama.
Jāatgādina, ka LGA direktors Ivars Golsts Neatkarīgajai skaidroja, ka «nesakritības izskaidrojamas ar to, ka fondi veic ne tikai ieguldījumus pamatkapitālā (redzams Lursoft), bet arī ieguldījumus mezanīna aizdevuma veidā (nav redzams Lursoft), kā arī kombinētos ieguldījumus, kur daļa ieguldījuma tiek veikta kā ieguldījums pamatkapitālā un daļa kā mezanīna aizdevums».
Ja var ticēt šim skaidrojumam, jāsecina, ka lauvas tiesu no riska kapitālam paredzētās naudas LGA dibinātie fondi izdala kredītos, kas, izmantojot valsts naudu, privātajiem ļauj ļoti labi nopelnīt.
Tātad atgādinām: pirms pusotra gada LGA kopā ar trijām sīkfirmām nodibināja trīs riska kapitāla fondus – Expansion Capital Fund, FlyCap Investment Fund un ZGI 3. Katram no šiem fondiem tika iedoti pa 10 miljoniem eiro.
Ko tad šie riska kapitāla fondi pusotra gada laikā ir izdarījuši?
Pēc LGA datiem, riska kapitāla fonds ZGI 3 ir ieguldījis septiņos uzņēmumos aptuveni miljonu eiro, pēc UR datiem – tikai 51 000 eiro (skat. tabulu).
Kur šeit «veiksmes stāsts»? Nezinu.
LGA dibinātais riska kapitāla fonds Expansion Capital Fund, pēc LGA datiem, trijos uzņēmumos ieguldījis 488 000 eiro, bet, pēc UR datiem, faktiski sīknaudu – 7228 eiro. Par šādu naudu piemājas dārzā var uzcelt labu vistu kūti, bet «spēcīgu pienesumu tautsaimniecībai», kā tiek solīts LGA propagandas materiālos, pilnīgi noteikti šāda summa nevar dot.
Cita starpā, Expansion Capital Fund ieguldījumi septiņos uzņēmumos LGA mājaslapā nav atspoguļoti, savukārt UR dati liecina, ka šajos uzņēmumos ieguldīts 391 000 eiro.
Bet FlyCap Investment Fund, atbilstīgi LGA datiem, deviņos uzņēmumos ieguldījis 1 430 000 eiro. Pēc UR datiem – 165 000 eiro jeb deviņas reizes mazāk. Tātad vairāk nekā miljons izsniegts kredītos, nevis devis «spēcīgu pienesumu tautsaimniecībai»?
Jāatgādina, ka LGA dod šādu riska kapitāla definīciju: «Riska kapitāls ir ilgtermiņa ieguldījums uzņēmuma pašu kapitālā ar nolūku veicināt uzņēmuma vērtības pieaugumu, finansējot tā straujāku izaugsmi un attīstību. Šis finansējuma veids būtiski atšķiras no bankas aizdevuma, kura saņemšanai ir jābūt pietiekamam nodrošinājumam, kā arī ir jāatmaksā aizdevuma pamatsumma un jāveic procentu maksājumi.»
Savukārt uz jautājumu, kam paliek nauda no riska kapitāla izsniegto kredītu procentu maksājumiem – kurš no šiem procentiem gūst «patieso labumu», I. Golsts atbildēja, ka «visi fonda ietvaros no ieguldījumiem nopelnītie augļi (procentu maksājumi no mezanīna aizdevumiem, dividendes, peļņa no ieguldījumu pārdošanas u. c.) tiek sadalīti fonda biedru starpā. Attiecīgi patieso labumu guvēji ir fonda investori (LGA) un fonda pārvaldnieks».