Pareiza atkritumu šķirošana – ietaupījums maciņam
Zaļās domāšanas saukļi Latvijā kļūst arvien populārāki – ēdam veselīgi, pievēršamies sportiskām aktivitātēm utt. Arī pareiza atkritumu šķirošana un to nogādāšana paredzētajās vietās ietilpst zaļa dzīvesveida paradumos.
Taču šajā jautājumā daudziem sirdsapziņa vairs nav tik zaļa – līdz ko sniega sega nokūst, atklājas ne pārāk iepriecinoša aina: daudzi grāvji, nomales un meži ir atkritumiem piesārņoti, arī konteineros, kas domāti šķirotajiem atkritumiem, bieži vien nonāk tiem neparedzēts saturs vai pilnīgi viss nevajadzīgais tiek ievietots sadzīves atkritumu konteineros, līdz galam neaizdomājoties, ka, piemēram, daudziem atkritumiem tādējādi tiek liegta atdzimšanas iespēja otrai dzīvei.
Lai arvien vairāk cilvēku prātos iedzīvinātu zaļo domāšanu arī atkritumu šķirošanā, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Zaļā josta regulāri īsteno vides izglītības pasākumus, liela daļa no tiem ir vērsta uz jaunāko paaudzi. Zaļā josta skolēniem rīko, piemēram, makulatūras, bateriju, nolietotās elektrotehnikas vākšanas konkursus. Atsaucība un savākto atkritumu apjoms ik gadu pieaug, un līdz ar jauna mācību gada sākšanos mācību iestādes jau taujā par gaidāmajām aktivitātēm.
Vajadzīga tikai labā griba
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa norāda, ka jaunākā paaudze ir visatsaucīgākā un saprotošākā sabiedrības daļa pareizas atkritumu šķirošanas jautājumos, jo konkursiem ir arī izglītojošs raksturs. Savukārt vecāka gadu gājuma cilvēku paradumus ir ļoti grūti koriģēt, spriež J. Lapsa. Par informācijas trūkumu, kā pareizi šķirot atkritumus, nav pamats sūkstīties – pamatinformācija ir lasāma uz katra konteinera, izziņas materiāli atrodami arī internetā, uzņēmums laidis klajā pat mobilo aplikāciju Atkritumu šķirošana, kurā ir ziņas ne tikai par pareizu atkritumu šķirošanas kārtību, bet, piemēram, informācija par otrreizējo izejvielu savākšanas vietu adresēm. Secinājums: pareizā atkritumu šķirošanas procesā pats galvenais šķērslis – izpratnes trūkums un attieksmes jautājums.
«Viena darvas karote var sabojāt medus mucu – šo teicienu var attiecināt arī uz atkritumu šķirošanu. Piemēram, lai tālāk pārstrādātu stiklu, visai konteinerā ievietotajai stikla tarai jābūt tīrai. Pietiek tikai ar viena neapdomīga cilvēka rīcību, piemēram, konteinerā iemetot neizlietotu kečupa burciņu, kad it kā sašķirotie atkritumi nonāk galu galā sadzīves atkritumos,» uzsver J. Lapsa.
Ieguvumu buķete
Tomēr ir virkne ieguvumu, ko dod pareiza un apzinīga atkritumu šķirošana. Piemēram, pirmkārt, tādējādi var ietaupīt naudu, jo šķirotos atkritumus savāc un pārstrādā bez maksas, savukārt nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas un apglabāšanas tarifs ar katru gadu pieaug. Otrkārt, daudzi sašķirotie atkritumi pārvēršas par vērtīgām otrreizējām izejvielām. Treškārt, tiek taupīti dabas resursi, saglabājot naftas produktus, koksni un citus resursus nākamajām paaudzēm, kā arī ievērojami samazinot ūdens un energoresursu patēriņu. Ceturtkārt, tiek ietaupīta vieta atkritumu poligonos – lai varētu noglabāt tikai tos atkritumus, kurus tiešām vairs nav iespējams pārstrādāt atkārtoti. Piektkārt, tiek saudzēta vide un ekoloģija, jo atkritumi, nonākot dabā vai tiekot nepareizi utilizēti (piemēram, sadedzinot ugunskurā), rada nozīmīgu piesārņojumu un draudus cilvēka veselībai. Bez jau minētā būtisks ieguvums tieši zaļi domājošiem uzņēmumiem ir iespēja iegūt 100% atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa.
Pašvaldību atbildība
Protams, ir cilvēki, kas šos ieguvumus ir sadzirdējuši un ļoti atbildīgi šķiro atkritumus. Jo vairāk ir šādu konteineru, jo šķirošanas aktivitāte palielinās, secina Zaļās jostas valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka atkritumu šķirošanas jautājumi iet kopsolī ar pašvaldībām, atkritumu apsaimniekošanas konkursos izvirzītajiem nosacījumiem un izveidoto infrastruktūru. «Jo labāka un pieejamāka ir infrastruktūra, jo labāki ir atkritumu šķirošanas rezultāti,» norāda J. Lapsa, skaidrojot, ka dalītā atkritumu vākšana ir katras pašvaldības kompetence. «Viss ir atkarīgs no pašvaldības ieinteresētības un vēlmes ieviest dalīto atkritumu vākšanu un to uzraudzīt. Tikai ir viens bet – nekur nav precīzi aprakstīti ne kvalitatīvie, ne kvantitatīvie rādītāji. Ir likvidēti arī reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāni. Ir tikai vispārīgs valsts plāns. Tāpēc pašvaldības rīkojas pēc saviem ieskatiem un izpratnes. Pēdējā laikā vērojama tendence, ka katra, pat neliela pašvaldība veido savu atkritumu apsaimniekošanas operatoru, atsevišķos gadījumos – nodarbojas ar populismu un uz atkritumu apsaimniekošanu neraugās ilgtermiņā, neradot arī atbilstošu infrastruktūru,» stāsta J. Lapsa.