Rosina spert Māras soli pretim dzimstībai
Latvijā steidzami nepieciešams uzlabot ģimenes atbalsta politiku, uzskata demogrāfs, Nākotnes fonda vadītājs Ilmārs Mežs. Nākotnes fonds rosina ieviest visaptverošu programmu Māras solis ģimenēm ar bērniem, kas būtu realizējama līdz Latvijas valsts simtgadei 2018. gadā.
I. Mežs norāda, ka vēl šogad ir virkne uzdevumu, kas būtu paveicami: iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumam par bērnu būtu jāsasniedz 235 eiro pašreizējo 165 eiro vietā, brīvpusdienas jānodrošina bērniem no pirmās līdz devītajai klasei (pašlaik – līdz trešajai klasei), kā arī mājokļa politika jāpadara ģimenēm patiešām pieejama. Kā demogrāfiem raksturīgi, arī I. Mežs norāda uz Latvijas dzimstības rādītāju 1,2–1,4 (vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti), kas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir attiecīgi 1,6 un 1,7. Visaugstākie rādītāji ir Islandē, Īrijā un Francijā. Latvijā ģimenes ar bērniem ir arī visvairāk pakļautas nabadzības riskam visu ES valstu vidū, turklāt sociālie izdevumi tieši ģimenēm ar bērniem ir vien 1,2–1,5 procenti no iekšzemes kopprodukta. I. Mežs uzsver, ka vidēji Eiropā tie ir 2,5 procenti, bet Igaunijā un Lietuvā – ap 2 procentiem. Nabadzības risks draud pat 50 procentiem ģimeņu ar vairākiem bērniem Latvijā. «Galvenais zemās dzimstības iemesls Latvijā ir nabadzība, īpaši ģimenēs ar vairākiem bērniem, un arī viena vecāka ģimenēs,» uzskata I. Mežs, «salīdzinot ar citām ES valstīm, nabadzības riska palielinājums ģimenēs ar vairākiem bērniem Latvijā ir vislielākais. Vairākums Eiropas valstu iegulda lielus līdzekļus, lai nabadzības līmenis vairāku bērnu gadījumā strauji nepieaug.»
Demogrāfijas jomas pētniekiem patīk salīdzināt Latvijas situāciju ar Igauniju, lai gan pēdējo gadu statistika liecina, ka straujā pozitīvā kustība – sarūkošie mirstības rādītāji un pieaugušie dzimstības – arī Igaunijā bremzējas, tomēr nenoliedzami atbalsts ģimenēm ar bērniem tur ir lielāks. Lai arī no šāgada ģimenes valsts pabalsts ir lielāks, tomēr tas aizvien ir nopakaļ igauņiem. Piemēram, ja ģimenē ir divi bērni, šis pabalsts Latvijā būs 34,14 eiro, savukārt Igaunijā – 90 eiro. Ja ģimenē ir pieci bērni, atšķirība ir vēl lielāka – 136 eiro pret 390 eiro. Igauņiem ir arī piemaksa pie pabalsta, ja bērnu audzina viens vecāks. Vecāku pabalstu savukārt daudz lielāku maksā vecākiem, kuri nestrādā, savukārt tiem, kuriem aprēķināts pēc algas, to maksā 100 procentu apmērā, saglabājot ierobežojumu, ne vairāk kā 2549 eiro. Latvijā savukārt maksā mazākus procentus, taču pabalstam nav ierobežojumu. I. Mežs arī izpētījis – ar ģimenes politikas palīdzību panākts, ka vairāk bērnu pēdējos gados dzimst tieši sievietēm ar augstāko izglītību.
Demogrāfs arī salīdzina atbalstu vecākiem pensionēšanās gadījumā – Igaunijā trīs bērnu vecāki var gadu agrāk pensionēties, ja ir četri bērni, var pensionēties trīs gadus agrāk, bet, ja pieci, tad tāpat kā Latvijā – piecus gadus agrāk. Galvenie virzieni Māras solim būtu valsts politika – tiešs valsts finansiālais atbalsts ģimenēm ar bērniem. Tā ietvertu nodokļu atvieglojumus, brīvpusdienas, mājokļa politiku, pensiju sistēmu, palielinātu ģimenes valsts pabalstu par otro, trešo un nākamajiem bērniem, kā arī adekvātas sociālās garantijas krīzes situācijās.