Atbalsta krāpšanos ar maksātnespēju
Tieslietu ministrija un politiskā grupējuma Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK izvirzītais ministrs Dzintars Rasnačs iniciē tādus Maksātnespējas likuma grozījumus, kas nekādā veidā nepalielina kreditoru izredzes atgūt savu naudu.
Iespējamo kreditoru reakcija uz Latvijas likumiem un to izpildi ir pašsaprotama – kreditori nekreditē, un privāto kredītu neizsniegšana negatīvi ietekmē valsts ieņēmumus. Latvijas Darba devēju konfederācijas pasākumā 23. martā Ministru prezidente Laimdota Straujuma nāca klajā ar trauksmainiem un kategoriskiem apgalvojumiem, ka maksātnespējas procesa sakārtošana esot valdības prioritāte. Viņas valdības loceklis Dz. Rasnačs tūlīt piebalsoja, ka maksātnespējas «procesuālais regulējums jau ir sakārtots ar 1. martā pieņemtajiem grozījumiem likumā».
Ministra teiktais, kas atrodams aģentūras LETA ziņās, ļoti atgādina viņa preses pārstāvja Andra Vitenburga rakstisku atbildi Neatkarīgajai uz jautājumu, kāpēc Tieslietu ministrijas pārziņā esošais Uzņēmumu reģistrs nemitīgi reģistrē uzņēmumu adreses telpās, pieņemot viltotus telpu īpašnieku parakstus ar piekrišanu uzņēmuma reģistrācijai. «TM ieskatā tiesiskais regulējums ir pietiekams, lai visefektīvākā veidā cīnītos ar piekrišanas viltošanas gadījumiem,» atbildēja A. Vitenburgs. Tad kāpēc šāda cīņa nenotiek? «Jautājums būtu adresējams izmeklēšanas iestādēm.» Šo iestāžu vārdā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska preses pārstāve Daiga Holma atbildēja sekojoši: «IeM atzīst, ka pieaugošais uzņēmumu skaits, kas reģistrēti fiktīvās adresēs, ir problēma, taču to nevar atrisināt tikai un vienīgi ar krimināltiesiskām metodēm. (..) Ministrija uzskata, ka jāpilnveido komercdarbību reglamentējošie normatīvie akti,» – bet Tieslietu ministrija to darīt kategoriski atsakās.
Tagad jau iespējams izteikt pieņēmumus, kāpēc valsts iestādes tik ļoti sargā krāpnieku iespējas iegūt oficiāli reģistrētu juridisko adresi praktiski jebkurās telpās bez telpu īpašnieku ziņas. Tas ļauj Latvijai lepoties, ka uzņēmumu šeit iespējams reģistrēt kaut vienas darba dienas laikā. Valdība liek tā strādāt Uzņēmumu reģistram, tas tā arī strādā. Bet vai šāds reģistrācijas ātrums ir vajadzīgs reālas saimnieciskās darbības veicējiem? Nē, uzņēmumu reģistrācija un pārreģistrācija vienā dienā ir vajadzīga blēžiem, kuri izmanto arī maksātnespējas un ar to saistītās uzņēmumu tiesiskās aizsardzības shēmas.
Dz. Rasnača teiktais īstenībā bija taisnošanās par Valsts kontroles atklātajām nelikumībām maksātnespējas procesos, ko Tieslietu ministrija kontrolē ar šai ministrijai pakļautās Maksātnespējas administrācijas starpniecību. Tika arī noplūdināts stāsts par konkrētu gadījumu, kad Madonas rajona tiesnese atteikusies lemt par maksātnespēju uzņēmumam, kura pieteikumā bijuši acīmredzami juridisko normu pārkāpumi, bet uzņēmums tūlīt pārreģistrēts uz adresi Liepājā, kur atradies tiesnesis, kas šādus pārkāpumus nespēj saskatīt. Attiecībā uz adresēm nav ziņu, kā tieši tās tika iegūtas vispirms Madonā un pēc tam Liepājā, taču šādi maksātnespējas procesi Latvijā ir tikpat tipiski kā uzņēmumu reģistrācija fiktīvās adresēs. Šā gada februārī Uzņēmumu reģistrs saņēmis 114 pieteikumus no telpu īpašniekiem par spoku uzņēmumu iemitināšanos viņu telpās, kas atbilst pērnā gada līmenim ar vairāk nekā tūkstoš pieteikumiem visa gada laikā. Visi šie gadījumi ir saistāmi arī ar uzņēmumu maksātnespēju, pat ja krāpnieki dibina uzņēmumus, kuru vienīgās izmaksas ir atlīdzība maksātnespējas administratoram. Tieslietu ministrija rūpīgi sargā šīs profesionālās grupas iespējas ļoti labi nopelnīt.