Uz Inčukalna gudrona dīķu projektu turpina plūst apjomīgas naudas summas, taču atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, kad nauda vienkārši izkusa, šobrīd arī krītas gudrona līmenis Dienvidu dīķī. Ziemeļu dīķim pieķerties plānots aprīlī.
Tomēr ne visi ir pārliecināti par projekta sekmīgu noslēgumu, jo galvenais apliecinājums tam būs nevis kādreizējo indes dīķu vietā rudenī uzsēta zālīte, bet gan maksimāli liela iztērēto līdzekļu atmaksa no Eiropas Savienības fondiem. Iztērēts ir briesmīgi daudz, bet vismaz sākotnēji tika plānots 70% izdevumu atgūt no Eiropas Reģionālās attīstības fondā pieejamajiem līdzekļiem.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka kopējā tēriņu summa sasniegusi 46,5 miljonus eiro. Pēdējais miljons pa virsu uzmests šogad. Kā skaidro vides ministra padomnieks Arnis Zacmanis, Eiropas Komisijas lielo projektu konsultāciju kompānija JASPERS rekomendējusi, lai projekta īstenotājs (Valsts vides dienests) paralēli notiekošajiem sanācijas darbiem analizē izsmeltā gudrona sastāvu, kontrolē, kā tas tiek sagatavots utilizācijai, un izstrādā priekšlikumus tehniski metodiskajiem risinājumiem.
Vai tas nozīmē, ka konsultants neuzticas projekta izpildītājiem un neiesaka to darīt arī pasūtītājam? Vai varbūt vienkārši vēlas vēl kādam nodrošināt ienākumus? Iespējams, atbildi uz šiem jautājumiem parādīs jaunākās iepirkumu procedūras rezultāts. Pieteikšanās termiņš ir 2. aprīlis.
Jāatgādina, ka pēc ilgstošas mocīšanās dažādos vides projektos pie Vides ministrijas tika nodibināta Lielo investīciju projektu konsultatīvā komisija – padomdevēja institūcija ar plašu sabiedrisko organizāciju un pašvaldību pārstāvniecību. Toreizējais vides ministrs Romāns Naudiņš šādi vēlējās demonstrēt pilnīgu atklātību projektu praktiskajā gaitā un finansēs. Taču šī iecere palikusi vien nodomu līmenī. Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa stāsta, ka viņai nav ne jausmas, kas gudrona projektā pašlaik notiek. Viņa vairākkārt ieminējusies par nepieciešamību sasaukt komisijas sēdi, taču lielajiem priekšniekiem neesot laika.
Tādējādi Neatkarīgās rīcībā šobrīd ir svaigākas ziņas nekā ļaudīm, kas aicināti šo projektu sabiedriskā kārtā oficiāli uzraudzīt. Izpildītājs Skonto būve ziņo, ka Inčukalna gudronu dīķu sanācijas process turpina ritēt saskaņā ar darbu izpildes grafiku un joprojām darbi tiek organizēti divās maiņās. Šobrīd tiek veikta sērskābā gudrona pārstrāde, piesārņotā ūdens pārstrāde un nepieciešamie projektēšanas un izpētes darbi. Kā informē projekta vadītājs Juris Pētersons, līdz marta vidum ir izsmeltas aptuveni 24 000 tonnas sērskābā gudrona no kopējā apjoma 30 200 tonnām. Viss izraktais materiāls jau ir pārstrādāts. Uz Vāciju utilizācijai ir izvestas aptuveni 10 000 tonnas materiāla. Jāatgādina, ka gudrona pārrobežu loģistika ir ļoti komplicēta. Vispirms uz Latviju tiek atvesti Vācijā radušies un RDF materiālā pārstrādāti atkritumi. Tad Inčukalnā tos piesūcina ar gudronu un ved atpakaļ uz Vāciju sadedzināšanai termoelektrocentrālē Kraftwerk Schwarze Pumpe. Tādējādi par gudronu Latvija maksā, ES maksā un vēl arī paši vācieši, pērkot siltumenerģiju, samaksā. Pārējais gudrona mikslis top no Latvijas atkritumiem un arī tiek sadedzināts cementa rūpnīcas Cemex krāsnī, maksimāli daudz, cik tā spēj paņemt pretī.
Saskaņā ar tā sniegto informāciju pašlaik izrakti un apstrādāti 79,70% no kopējā apjoma.