Jauniešu interese par politiku Latvijā ir vidēji izteikta - desmit punktu skalā šis rādītājs ir 5,5, liecina aptaujas "Jauniešu politiskā līdzdalība Latvijā: fakti un interpretācijas" rezultāti.
Lai gan interese par politiku jauniešiem nav izteikti augsta, ziņām par politiku līdzi viņi tomēr seko - 40% respondentu to dara dažas reizes nedēļā. Kā norāda pētījuma veicēji, jauniešus raksturo pietiekami augsta politiskā līdzdalība, tikai šīs līdzdalības formas ir jaunas un netradicionālas.
Kā norāda pētījuma veicēji, uzticēšanās valsts institūcijām ir kritiski zema, tāpēc nav pamata sagaidīt, ka jauniešiem būs interese iesaistīties to darbībā. Ar valdības darbu neapmierināti ir 73% respondentu, bet ar pašvaldību - 50%.
Kā liecina pētījums, skarot tādu vārdu kā "politika", jauniešu vidū var novērot diezgan izteikti kritisku attieksmi. Visbiežāk jauniešiem politika asociējas ar Saeimu, valsti un deputātiem, bet redzams, ka izteikti bieži minēti tādi vārdi kā meli, korupcija un nauda, kas norāda uz lielā mērā negatīvām politikas asociācijām. Tāpat jauniešu vidū ir izteikts līderis, ar kuru jauniešiem asociējas politika, - Artuss Kaimiņš (LRA).
Lielākā daļa jeb 18% respondentu atzinuši, ka neieklausās neviena viedoklī par politiku. 13% jauniešu ieklausās Kaimiņa viedoklī par politiku, kamēr skolotājos ieklausās 4%, Vairā Vīķē-Freibergā - 3%, bet Aivarā Lembergā ("Latvijai un Ventspilij") - 2%. Vecāku viedoklī par politiku ieklausās 10% jauniešu.
Lai gan jaunieši neuzticas politiķiem un valsts institūcijām, vēlēšanas un referendumus viņi tomēr atzīst par visefektīvākajiem politiskās ietekmes veidiem. Par efektīviem jaunieši atzīst arī streikus. Tajā pat laikā būtiski, ka vardarbīgas protesta akcijas jaunieši uzskata par mazāk efektīvām nekā miermīlīgas protesta akcijas - agresīvu līdzdalības formu gatavība jauniešu vidū nav augsta.
Ne vienmēr jaunieši iesaistās tādās aktivitātēs, kuras paši uzskata par efektīvākajām, piemēram, lai gan liela daļa iesaistās diskusijās par politiku, tikai nedaudz biežāk kā katrs desmitais jaunietis arī uzskata, ka tā ir efektīva forma, kā ietekmēt politiskos lēmumus. Interesanti, ka, lai gan kopumā 36% raksta politiskus komentārus internetā, tikai 8% jauniešu uzskata, ka tā ir efektīva politiskās līdzdalības forma.
Novērojams, ka ir arī tādas līdzdalības formas, kuras jaunieši uzskata par efektīvām, bet paši tajās nepiedalās. Piemēram, 41% jauniešu uzskata, ka streiki ir efektīvi, lai ietekmētu politiku, tomēr tikai 10% ir tādos piedalījušies. 26% uzskata, ka efektīva ir dalība politiskajās partijās, bet tikai 7% tajās piedalās.
Jaunieši savās politiskajās aktivitātēs nevadās pēc tā, ko viņi uzskata par efektīvāko, bet drīzāk pēc tā, kas viņiem ir vieglāk pieejams un pašiem vairāk interesants, kā, piemēram, diskusijas ar draugiem un paziņām vai izteikšanās internetā.
Jauniešu vidū ir vērojama izteikta uzticēšanās tuvākajam sociālajam lokam, kurā ir radinieki, ģimene, draugi, arī skolotāji, bet uzticēšanās citiem cilvēkiem, arī kaimiņiem, ir izteikti zema. Tāpat īpaši jūtams nacionālais jautājums un neuzticēšanās ārzemniekiem. "Ir būtiski veidot aktivitātes, kas sekmē sociālā kapitāla audzēšanu, piemēram, dažādu sadarbības, īpaši starptautisku un starpnacionālu, projektu īstenošana u.tml.," norādīts pētījumā.
Kā norāda pētījuma veicēji, runājot par politisko līdzdalību, svarīgi paplašināt šī jēdziena lietojumu. Šodien tas nenozīmē vairs tikai došanos balsot un piedalīšanos referendumos vai streikos, šodien politiskā līdzdalība daudz vairāk izpaužas savas attieksmes paušanā sociālajos tīklos, spontānu domubiedru grupu veidošanā internetā, kā arī tādās aktivitātēs kā "manabalss.lv" u.tml. Nedrīkstētu apgalvot, ka jauniešu politiskā līdzdalība krītas, tomēr var noteikti apgalvot, ka tā būtiski mainās. Tas, protams, prasa arī atbilstošas darbības no politikas veidotājiem - arvien paplašinot politiskās līdzdalības mehānismus un platformas, adaptējot jauno tehnoloģiju un mediju iespējas līdzdalības nodrošināšanai.
Apkopojot jauniešu atbildes uz jautājumu par to, kādi ir galvenie jautājumi jauniešu jomā, kas jārisina Latvijas valdībai, lielākajai daļai jeb 32% respondentu nav atbildes. Savukārt kā dominējošās atbildes var minēt darba iespējas jauniešiem - to min 27% respondentu - un izglītības sistēmas sakārtošana, uz ko norāda 15% respondentu.
Jauniešu aptauja tika īstenota 2014.gada rudenī. Tajā tika aptaujāti 1500 respondenti vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Aptauju īsteno Latvijas Jaunatnes padome sadarbībā ar SIA "Excolo Latvia", pētniekiem Gintu Klāsonu un Andu Laķi. Pētījums tiek turpināts, plānojot diskusijas un intervijas ar politikas veidotājiem, politikas ekspertiem, kā arī pašiem jauniešiem. 2015.gada rudenī paredzēta vēl viena aptauja, vērtējot izmaiņas, kādas būs notikušas jauniešu attieksmē šī gada laikā, kā arī padziļināti analizējot specifiskus aspektus, piemēram, kā līdzdalību ietekmē jaunie mediji un sociālie tīkli. Pētījuma gala ziņojums tiek gatavots un būs pieejams 2015.gada septembrī-oktobrī.