«Tiesībsarga pētījums tikai apstiprina mūsu sāktās politikas virzienu – bērniem ir jāatrodas ģimeniskā vidē,» vērtējot skarbos tiesībsarga secinājumus par bērnunamiem, Neatkarīgajai saka Labklājības ministrijas (LM) speciāliste Marika Kupče. Plānots tuvāko gadu laikā par 60 procentiem samazināt to bērnu skaitu, kas ir ievietoti un atrodas bērnu sociālās aprūpes iestādēs ilgāk par trīs mēnešiem.
Tiesībsargs, turpinot uzraudzību pār bērnu tiesību ievērošanu bērnu aprūpes iestādēs, aicina bijušos un esošos bērnunamu audzēkņus un darbiniekus informēt Tiesībsarga biroju par piedzīvoto un pārdzīvoto bērnunamos, nosūtot informāciju uz speciālu šim mērķis izveidotu e-pasta adresi bernunami@tiesibsargs.lv. «Lūdzam norādīt konkrētus faktus, pārkāpumus, bērnunamus, personu vārdus un notikuma laiku, kad notikuši pārkāpumi,» saka Tiesībsarga biroja speciāliste Ruta Siliņa. Šī informācija ir nepieciešama, lai veiktu padziļinātu izpēti un novērstu turpmākus bērnu tiesību pārkāpumus. Tiesībsarga birojs garantē informācijas avota konfidencialitāti.
Tiesībsarga biroja ekspertu veiktajā izpētē par bērnu tiesību ievērošanu bērnunamos atklājušies vairāki satraucoši fakti. Latvijā 1800 bērnu dzīvo sociālās aprūpes centros vai bērnunamos, un bērni iestādēs dzīvo ilgstoši – četrus, piecus, sešus, pat desmit gadus. Bērnu ilgstoša atrašanās aprūpes iestādēs parāda, ka netiek pārskatīts jautājums ne par atgriešanās iespējām bioloģiskajā ģimenē, ne par citu ārpusģimenes aprūpes veidu – audžuģimeni vai aizbildni, secināja tiesībsargs.
Viens no jautājumiem, ko aktualizējis tiesībsargs, ir bērnu sūtīšana uz internātskolām. Kā iemesls internātskolas izvēlei (nereti Latvijas otrā pusē) tiek minēta speciālās izglītības programmas nepieciešamība. Ja bērnunama tuvumā speciālās izglītības iestādes nav, bērni tiek vesti uz internātskolām. Tur viņi pavada lielāko daļu savas dzīves un uz mājām, savu dzimto pilsētu vai novadu var tikt tikai brīvlaikā. J. Jansons atsaucas uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, saskaņā ar kuru izglītības iespējas jānodrošina iespējami tuvāk bērnu dzīvesvietai. Valstij un pašvaldībai ir pienākums šīs tiesības nodrošināt. Šāda prakse, kad bērnam tiek izvēlēta izglītības iestāde, kas atrodas citas pašvaldības teritorijā, tālu no viņa dzīvesvietas, neveicina ģimenes saišu atjaunošanos un rada ne tikai bērna tiesību iegūt izglītību dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē pārkāpumu, bet pārkāpj arī bērna tiesības uz ģimenes un privāto dzīvi.
Tiesībsargs uzdod arī jautājumu: kur paliek bērnunamam par bērnu samaksātā nauda? Pašvaldību bērnunami par katru bērnu saņem finansējumu no pašvaldībām pilnā apmērā. Savukārt bērnu uzturēšanas izmaksas internātskolās tiek segtas no valsts budžeta. Pastāv iespēja, ka bērnunama direktors bērnu ievieto internātskolā, ņemot vērā finansiālo izdevīgumu.
Princips, ka bērnam jādzīvo ģimenē, ir ietverts gan likumos, gan plānos, un, piesaistot Eiropas struktūrfondu naudu, Labklājības ministrija plāno palielināt institucionālai aprūpei alternatīvu un ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu klāstu. Tas ļaus par 60 procentiem samazināt to bērnu skaitu, kas atrodas bērnu sociālās aprūpes iestādēs ilgāk par trīs mēnešiem (vecumā līdz trīs gadiem) vai ilgāk par sešiem mēnešiem (vecumā no 4 līdz 18 gadiem). «Ne jau bērnu aprūpes iestādes vadītājs pieņem lēmumu par bērna atrašanos bērnunamā. Tiesībsarga minētā problēma ir jāskatās daudz plašākā kontekstā – par ģimenēm ar bērniem atbalsta pieejamību pašvaldībās, pareizāk sakot, tā trūkumu,» LM pozīciju pauž M. Kupče. Bērna atrašanās bērnu aprūpes iestādēs lielākoties ir sekas tam, ka šī atbalsta nav.
Bērna ārpusģimenes aprūpes izmaksas mēnesī
Aizbildnība
99,60 eiro
Audžuģimenes
263,83 eiro
Bērnunams + internātskola + psihoneiroloģiskās slimnīcas (vidēji 36 eiro dienā)
582,04 271,19 1080