Eco Baltia grupa: beidzot ir skaidrība, ko darīsim ar atkritumiem

ES direktīvas Latvijai uzliek par pienākumu tuvāko gadu laikā būtiski samazināt poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Tajā pašā laikā valdībai ir grūtības pieņemt konceptuālus lēmumus, kas kavē atkritumu apsaimniekošanas kompāniju investīcijas nozares attīstībā.

Intervija ar Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču.

– Jau vairākus gadus tiek diskutēts par to, kas tad ir labāk – ieviest depozītu sistēmu vai būvēt atkritumu pārstrādes rūpnīcas. Tas, ka abas sistēmas vienlaikus nevar pastāvēt, ir skaidrs. Vai kāda skaidrība jaušama arī varas gaiteņos?

– Latvija jau vēsturiski ir virzījusies dalīto atkritumu savākšanas un šķirošanas virzienā, tāpēc būtu pilnīgi neloģiski veidot citu sistēmu, palaižot vējā jau ieguldīto laiku, darbu un naudu. Izskatās, ka beidzot arī valdībā no dienaskārtības tiks noņemts depozīta sistēmas ieviešanas jautājums un varam cerēt, ka tiks attīstīta jau esošā dalīto atkritumu savākšanas un šķirošanas sistēma, kuras ietvaros no atkritumiem tiktu atšķirots viss, kas noderīgs otrreizējai pārstrādei. Tas ir ceļš, kas mums ejams, lai sasniegtu ES uzstādītos mērķus – uz pusi samazināt poligonos noglabājamo atkritumu apjomu, kas patlaban sastāda 80–90% no kopējiem mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem.

Eiropas Komisija draud ar sankcijām, ja Latvija līdz 2020. gadam nesamazinās noglabājamo atkritumu apjomu vismaz par 50%. Faktiski atkritumos ir ap 70% otrreiz izmantojamu resursu, tātad jānoglabā būtu ne vairāk par 30%. Šobrīd ES ietvaros esam ceturtā sliktākā atkritumu šķirošanas valsts, tāpēc, manuprāt, likumdošanā ir jāiestrādā lielāka pašvaldību atbildība par atkritumu šķirošanas attīstību. No vienas puses, ES Latvijai prasa samazināt noglabājamo atkritumu apjomu, bet nav neviena saistoša noteikuma, kas tālāk šo prasību novirzītu uz pašvaldībām – uz vietu, kur rodas atkritumi. Jāievieš noteikumi, kas uzliek par pienākumu, piemēram, sašķirot tik un tik procentus atkritumu. Tad arī pašvaldības būtu ieinteresētas piesaistīt atkritumu apsaimniekotājus, kas tām var palīdzēt sasniegt uzstādītos mērķus. Šogad Eco Baltia grupa turpinās attīstīt dalīti vākto atkritumu konteineru sistēmu un uzstādīs vēl vairākus simtus jaunu konteineru, tajā skaitā Rīgas pilsētā.

– Tātad netieši valdība akceptē, ka būvēsim atkritumu pārstrādes rūpnīcas. Arī Eco Baltia grupa ir viena no kompānijām, kas ir gatava iesaistīties šajā procesā. Kādā stadijā ir iecerētais projekts?

– Projekts sadzīves atkritumu šķirošanas kompleksa izveidei ir izstrādāts, visas atļaujas saņemtas – tagad gaidām, kad tiks atvērtas ES fondu programmas, lai varētu piesaistīt finansējumu projekta realizācijai. Diemžēl valdība kavējas ar galīgo MK noteikumu izstrādi plānošanas periodā paredzētā finansējuma saņemšanai. Ja nekas nebūs mainījies, tad ES fondos ir paredzēti līdzekļi atkritumu pārstrādes nozares attīstībai, kāds ir arī mūsu iecerētais projekts.

Atzīmēšu, ka plānošanas periods sākās jau 2014. gadā un sākotnēji tika prognozēts, ka nauda būs pieejama no 2015. gada marta, tad termiņu pārcēla uz šā gada jūniju, bet nu jau runā par pašām gada beigām, bet, visticamāk, ka reāli finansējums būs pieejams tikai 2016. gada sākumā. Līdz ar to uzņēmēji sēž un gaida, kad būs pieejami līdzekļi attīstībai, jo bankas nav gatavas finansēt rūpniecības attīstību. Šādā situācijā ražošanas jaudas nevar pieaugt – labākajā gadījumā tās paliek iepriekšējā līmenī.

– Getliņos atkritumu pārstrādes rūpnīca jau top, Eco Baltia plāno to būvēt Pierīgā – vai visiem pietiks atkritumu?

– Pietiks – Latvijas mājsaimniecības gada laikā saražo apmēram 700 tūkstošus tonnu atkritumu. Getliņu rūpnīca plāno apstrādāt ap 300 tūkstošiem tonnu, mūsu rūpnīcas jauda ir 100 tūkstoši tonnu gadā. Rīgā vieta ir divām šādām rūpnīcām, bet līdzīgām rūpnīcām jābūt arī Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī. Tad būtu noklāta visa valsts teritorija. Ja runājam par konkurenci starp Getliņiem un Eco Baltia grupas projektu, tad jāsaka: mūs vada pilnīgi atšķirīgi motīvi. Getliņiem svarīgi saglabāt atkritumu plūsmu un sagatavot tos noglabāšanai poligonā, bet mums ir svarīgi iegūt otrreiz pārstrādājamās izejvielas un tikai atlikumus aizvest uz Getliņiem.

Mūsu kompānijas uzņēmums PET Baltija un divas rūpnīcas Olainē spēj pārstrādāt daudz lielāku polimēru atkritumu apjomu, kāds pieejams Latvijas tirgū, tāpēc ļoti lielu daļu dažādu plastmasas atkritumu importējam, bet gatavo produktu eksportējam. Mums visiem būtu labāk, ja Latvijā iegūto izejvielu īpatsvars pieaugtu.

PET Baltija ir lielākā šāda veida pārstrādes rūpnīca reģionā un pārstrādā praktiski visas Baltijas valstīs savāktās PET pudeles. Mēs startējam globālajā tirgū, kur šo gadu laikā esam ieguvuši stabilitāti un jūtamies labi.

– Kur paliek tie dalītie savāktie atkritumi, ko jūsu pārstrādes rūpnīcas nevar pārstrādāt?

– Latvijā nepārstrādā ne stiklu, nedz alumīniju, nedz makulatūru, tāpēc šie materiāli nonāk pārstrādes rūpnīcās citur pasaulē.

– Par naudas kavēšanos sūdzas visi – reģionos tas ir radījis reālas ekonomiskās problēmas.

– Loģiski, jo ES fondi principā ir vienīgais valsts rīcībā esošais ekonomikas sildīšanas instruments. Kavēšanās sekas jau ir redzamas – janvārī gada griezumā rūpniecības produkcijas izlaidē vērojams 3,5% kritums, celtniecības nozare stagnē, nekustamā īpašuma tirgus stājas un IKP pieauguma prognoze tiek pazemināta jau līdz 2%. Ir skaidri redzams, ka Latvijas ekonomikas attīstības tempi atdziest un ir steidzami nepieciešamas investīcijas, pretējā gadījumā Latvijas ekonomikai atkal var būt vajadzīga mākslīgā elpināšana.

– Kādiem mērķiem, jūsuprāt vajadzētu novirzīt pieejamo finansējumu?

– Atkritumu apsaimniekošanas nozarē kā prioritāte jāizvirza dalīto atkritumu savākšanas sistēmas attīstība, automātisko šķirošanas līniju infrastruktūras izveide, bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas un anaerobās pārstrādes sistēmas attīstība, RDF ekonomiski pamatota reģenerācija un otrreiz izmantojamo izejvielu pārstrādes industrijas attīstība.

Līdz šim laikam ir pārāk maz domāts par finansējuma piesaistes iespēju otrreizējo izejvielu pārstrādātājiem un jaunu produktu ražotājiem. Ir jārod programmas, lai uz vietas Latvijā varētu pārstrādāt stiklu, alumīniju utt. Līdz ar atkritumu šķirošanas rūpnīcu atvēršanos tiks radīts RDF – kurināmais materiāls, ko veiksmīgi var izmantot enerģijas iegūšanā. Par šā produkta pielietojumu neviens pat vēl nedomā, bet tas ir reāls energoresurss, ko izmantot siltuma ražošanā. Kur mēs liksim šo produktu? Šobrīd vienīgā iespēja Latvijā to pārstrādāt ir Brocēnu cementa rūpnīcā, kas diemžēl šobrīd nav ieinteresēta šo materiālu iepirkt no vietējiem. Tāpēc ir pēdējais brīdis veikt izpēti un rast iespēju plašāk izmantot RDF Latvijā.

– Atgriežoties pie atkritumu apsaimniekošanas, tajā skaitā reģionos: dzirdēti viedokļi, ka pašvaldībās pēc atkritumu apsaimniekotāja nomaiņas situācija pasliktinās – apmierināti nav nedz iedzīvotāji, nedz pašvaldības. Kā tas tā nākas, jo apsaimniekotājs tiek izvēlēts konkursa kārtībā?

– Problēma ir iepirkuma sistēmā – ja tiek izmantots zemākās cenas princips, nevar gaidīt kvalitatīvu apsaimniekošanu. Manuprāt, pašvaldībām, izstrādājot konkursa nolikumu, vajadzētu biežāk izmantot nevis zemākās cenas, bet saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma principu. Nenoliedzami, ka šādu noteikumu pamatota izstrāde prasa no pašvaldību darbiniekiem vairāk zināšanu atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Piemēram, Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmumu piedāvājumā ietilpst vairāki papildu pakalpojumi: zaļo atkritumu maisi, maisi papildu sadzīves atkritumu apjomam, individuālie stikla šķirošanas konteineri, vides apsaimniekošana un citas noderīgas lietas, kas nekādi nevar būt iekļautas lētākās cenas iepirkuma piedāvājumā.

– Jūs minējāt, ka Latvija ir ceturtā slinkākā valsts atkritumu šķirošanā. Vai tiešām gadiem veiktā izglītošana un dalīto atkritumu savākšanas konteineru pieejamība nav devusi rezultātu?

– Nevar teikt, ka rezultātu nav, taču tie varētu būt labāki. Kopumā cilvēki atkritumus šķiro arvien vairāk. Īpaši labi tas redzams vietās, kur pieejami dalīto atkritumu konteineri, piemēram, degvielas uzpildes stacijās un pie Rimi veikaliem, kur esam izvietojuši stikla un plastmasas savākšanas konteinerus, tie pildās arvien ātrāk.