Rīgas bebri savus zobus tik aktīvi pilsētas kanāla malā vairs neasina, jo koki ir apvilkti ar sietu vai iežogoti metālkalumos. Toties Slampē tie sapostījuši vietējo cilvēku iemīļoto atpūtas vietu, nograužot kokus un izrakājot zemi.
Koki gan nosmērēti ar darvu, gan aptīti ar sietu, bet viss velti. Bebrus tas nav atturējis. Šie esot pat augļu kokus sašķēlējuši. Amizantie dzīvnieki sarīkojuši postažu arī Liepājā pie stadiona Olimpija.
Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš noteic, ka iedzīvotāji velti sauc pēc palīdzības pašvaldībās, vēloties tikt vaļā no bebriem. Viegli tas nav, ja ne neiespējami vispār. Līdzīgi jau nospriedusi Liepājas pašvaldība un cīnīties negrasās. Nozāģē bojātos kokus, un bebri meklē citu ēdnīcu. Ja ir iespējams izvēlēties, tad bebrs pirmās nograuž apses un vītolus, bet vispār jau nesmādē nevienu koku, arī egli un priedi ne. J. Ozoliņš atzīst, ka nu jau vairs nevar samazināt bebru populāciju Latvijā. Līdz ētikas galējai robežai atļauts viņus medīt līdz aprīļa vidum. Agrāk šos kokgrauzējus varēja izķert līdz aprīļa beigām, bet paši mednieki atzina, ka tas jau būtu pārāk nežēlīgi, jo mazuļi bebra kundzei pasaulē nāk aprīlī vai maijā.
«Jārēķinās, ka graušanas kāre viņiem uznāk pavasaros un rudeņos. Ko darīt pilsētā? Pilsētā ir pat vieglāk – var apžogot kokus. Laukos katru koku nenožogosi. Ar bebriem var tikt galā – neatkarīgi, pilsētā vai ārpus, ja ūdens ir sekls un var piekļūt un izpostīt bebra uzbūvēto dambi. Bet vispār atbrīvoties vairs nav iespējams. Cīņa ar bebriem ir kā mēģinājums putras bļodā viduci izsmelt,» stāsta J. Ozoliņš. Viņa vārdiem par apstiprinājumu kalpo fakts, ka pie Slampes dīķiem cīņai pret bebriem ar sietu jau bija aptīti 35 koki un divi nograuztie – nozāģēti, taču dzīvnieki turpina sirot un meklēt uz zoba liekamu materiālu. Ja bebrus sāks medīt pastiprināti, viņi turpinās vairoties, ja liks mierā, tad paši sāks ierobežot dzimstību pārapdzīvotības dēļ. Bebru populācija Latvijā ir vienmērīga, un labākas dzīves meklējumos tie ieņems tukšās teritorijas.
Pētnieks ierosina uz šo dzīvnieku nedarbiem paraudzīties no pozitīvās puses. Ar daudzajiem dambjiem viņi attīra ūdeni un ir amizanti ar savām izdarībām, ja bebrus vēro dabā.