T. s. Lemberga prāvā praktiski noslēgusies tā stadija, kuru parasti sauc par rakstveida pierādījumu pārbaudi. Apmēram gadu (kopš pērnā gada februāra) trīs dienas nedēļā procesa dalībnieki aizgūtnēm lasīja 210 sējumos esošo dokumentu nosaukumus.
Par pilnībā pāršķirstītiem šos sējumus tomēr uzskatīt nevar, jo tiesa Aivara Lemberga advokātei Irinai Kaukei vēl atļāva tuvākajās tiesas sēdēs nolasīt dažus virsrakstus no dažiem pēdējā laikā sašūtajiem sējumiem.
Dokumentu nosaukumu monotonā lasīšana bez iedziļināšanās to saturā tiesas procesa vērotājos radīja jautājumu, kāda jēga šādai procedūrai un kādā veidā gada garumā dokumentu nosaukumu lasīšana veicina patiesības noskaidrošanu kriminālprocesā. Jāatgādina, ka krimināllietā iekļautie papīru kalni pārsvarā ir prokuroru sagādāti – jau nosūtot uz tiesu, krimināllietā bija 143 sējumi, bet pēc tam sešu gadu laikā no Ģenerālprokuratūras nāca klāt sējumu sējumi. No aizstāvības puses krimināllietas materiāliem ir pievienoti vien daži dokumenti.
Nobijās no faktiem
Kad pērnā gada februārī sākās rakstveida pierādījumu pārbaude, tad, atbilstoši Kriminālprocesa likumam (KPL), pēc procesa dalībnieku lūguma, tiesa nolasīja rakstveida pierādījumus. Kad sāka atklāties, ka krimināllietā iešūti dažādi nejēdzīgi papīri, kā arī dokumenti, kas nāk tikai par labu A. Lembergam (piemēram, daudzie Ventspils pilsētas domes lēmumi, kas ir pieņemti nevis A. Lemberga, bet gan pilsētas attīstības interesēs), prokurori to uztvēra saasināti negatīvi un aicināja ierobežot pašu sagādāto pierādījumu pārbaudi. Tiesa parasti piekrita prokuroru viedoklim, un ar katru nākamo dokumentu pārbaude tika noīsināta. Tas izpaudās kā tiesas rīkojumi A. Lembergam un viņa aizstāvjiem lasīt no pārbaudāmā dokumenta aizvien mazāk teksta. Drīz vien tiesa pieņēma lēmumu, ka pierādījums uzskatāms par pārbaudītu, ja nolasīts dokumenta nosaukums, sastādīšanas datums un parakstītājs. Tā kā uz vairākiem dokumentiem nebija sastādīšanas datuma vai parakstītāja, pārbaudes process izvērtās vēl īsāks.
Tajā laikā KPL par rakstveida pierādījumu pārbaudi 449. pantā nepārprotami vēstīja, ka «rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa». Tiesa t. s. Lemberga lietā «procesuālās ekonomijas» vārdā šo pantu un tādējādi arī krimināllietas iztiesāšanas tiešuma un mutiskuma principu ignorēja. Līdz ar to klausītājiem tiesas zālē zuda iespēja adekvāti sekot līdzi, par ko īsti tiek tiesāts Latvijas plaukstošākās pilsētas mērs un vēl divi uzņēmēji.
Grozījumi Lembergam
Jau pirms pērnā gada Jāņiem līdz Rīgas apgabaltiesas koridoriem atceļoja runas, ka caur Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisiju tikšot dzīti cauri grozījumi KPL, kuri leģitimizēs šo Rīgas apgabaltiesas pierādījumu pārbaudīšanas veidu.
Sākoties Saeimas rudens sesijai, Neatkarīgā pārliecinājās, ka patiesi apakškomisijā steidzamības kārtā tiek virzīti priekšlikumi grozījumiem KPL, kuri paredz, ka rakstveida pierādījumi tiesā tiek nolasīti, ja lūgums par nolasīšanu tiek motivēts. Kā Neatkarīgajai atzina apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, iesniegt šādu likuma grozījumu viņam lūguši prokurori, kuru vārdus gan viņš vairs neatcerējās. Savukārt A. Judina kolēģis deputāts Andrejs Elksniņš zināja teikt, ka šis grozījums «nāk» no prokurora Jura Jurisa, kurš ir viens no apsūdzības uzturētājiem t. s. Lemberga lietā.
Iznīcinoša kritika
Dīvainais priekšlikums Juridiskajā komisijā no krimināltiesību ekspertiem un praktiķiem saņēma asu kritiku. Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns to novērtēja kā nekompetentu, nevajadzīgu, tādu, kas ir pretrunā ar cilvēktiesību normām un kriminālprocesa norises pamatprincipiem. Viņš uzsvēra, ka tiesnešiem līdz šim nav bijušas problēmas ar pierādījumu pārbaudes procedūru. «Problēma nav likumā. Tiesneši ir domājoši un var pieņemt lēmumu [par to, kādi pierādījumi tiesā nolasāmi]. Bet to, ko jūs [domāts A. Judins] gribat izdarīt, grozot šo pantu, – jūs gribat parādīt savu nekompetenci vai neizpratni. Šāda veida papildinājums, motivēt lūgumu – tas ir absurds. Kāpēc? Tāpēc, ka tiesnesis spriedumu var pamatot tikai uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem. Punkts! To ir pateikusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa simtos spriedumu. Neviens nevar izmantot notiesājošā spriedumā pierādījumus, ja tie nav pārbaudīti tiesas sēdē. Šis ir galvenais teikums, un, ja cilvēks ir domājošs un saprotošs, tad viņam viss ir skaidrs. Un šeit ierakstīt «motivēt», «nemotivēt» nav jēgas. Ja es gribu šo pierādījumu izmantot notiesājošam vai attaisnojošam spriedumam, man vienalga, kāda ir tā motivācija, man šis pierādījums ir jāpārbauda.»
J. Stukāns savā runā uzsvēra, ka «likumi ir jāpiemēro pēc jēgas, nevis pēc burta», un, lai A. Judinam rastos priekšstats, kā likumi tiek piemēroti praksē, aicināja deputātu doties uz tiesas zāli: «Es jau jums piedāvāju – nāciet uz tiesu, pastrādājiet par tiesnesi, tad jums būs skaidrs, kā. Tikai ar pirmo instanci jāsāk, nevajag uzreiz ar Augstāko tiesu. Bet, kas attiecas uz tiesnešiem, tad nosauciet man tos tiesnešus un paaiciniet šeit, lai viņi paskaidro, kur ir problēmas. Kuri ir tie tiesneši, kuri saka, ka ir problēmas?»
Savukārt Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska komisijas sēdē skaidroja, ka «Kriminālprocesa likumā ir nostiprināts tiešuma un mutiskuma princips, kas ir viens no fundamentālākajiem pamatprincipiem tiesībām uz taisnīgu tiesu, tiesībām uz aizstāvību. Jautājums nav par to, kāpēc pierādījumi tiek lasīti. Drīzāk jautājums ir par to, vai visi tie pierādījumi, kas ir kā pierādījumi iesniegti krimināllietā, vai patiešām tiem tur ir jābūt un vai tie attiecas uz konkrēto pierādījumu pierādīšanas priekšmetu».
Jānāk Kokalim
Pēc strīdiem komisijā priekšlikums ātri vien pārtapa citā formā, proti, ka nolasa tikai tos pierādījumus, kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu. Par šiem grozījumiem Saeima nobalsoja, un tie šā gada sākumā stājās spēkā.
T. s. Lemberga prāvā joprojām nav nopratināti cietušie un vairāk nekā divdesmit valsts apsūdzības pieteikto liecinieku. Tā kā liecinieki un cietušie nākt uz Tiesu namu liecināt pārlieku neraujas, tiesa ir grūtas izvēles priekšā, kā rīkoties tālāk. Nākamajā tiesas sēdē paredzēts pēc piecu gadu pārtraukuma atsākt pratināt cietušo miljonāru Valentīnu Kokali.