Guntis Belēvičs: Medicīnas melnie caurumi tiks aiztaisīti

© f64

Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir enerģiski ķēries klāt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas finanšu problēmu risināšanai. Par ko ministrs izteica neuzticību Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājam, vai viņam nav bail sanaidoties ar partiju Vienotība, kā ministrija izturēsies pret dažādu interešu grupu lobiju cīņām farmācijas nozarē? Par šīm un citām aktualitātēm saruna Neatkarīgajā ar Gunti Belēviču.

– Pacienta līdzmaksājums par slimnīcā pavadītu diennakti nesen bija 13,5 eiro, tagad ir 10 eiro. Bet Igaunijā par gulēšanu slimnīcā nav jāmaksā vai arī jāmaksā pavisam simboliski daži eiro. Kā viņiem tas izdodas, bet mums ne?

– Acīmredzot viņu ekonomika uz vienu iedzīvotāju ir jaudīgāka. Bet mēs arī ejam uz samazināšanu – nākamgad būs septiņi eiro par gultas dienu. Agrāk bija pieci lati jeb tie paši septiņi eiro, bet tad sākās krīze un nācās pacienta iemaksu pacelt. Tie 10 eiro ir kā kuram – kāds var samaksāt, cits nevar. Vai slimnīcu parādi daļēji veidojas arī no tā, ka slimnieki nesamaksā par slimnīcā pavadīto laiku?

Pacientu parādi slimnīcām patiešām ir atkarīgi no pacientu līdzmaksājumiem. Kad šie līdzmaksājumi ir lieli, arī parādi veidojas lieli. Kad pacientiem jāmaksā mazāk, viņi maksā labprātāk. Kad par gultasdienu bija jāmaksā pieci lati, tad problēmas ar pacientu parādiem tikpat kā nebija.

Kaut ko mazliet pacientam vajag maksāt arī pašam, jo slimnīca nav bezmaksas viesnīca.

– Vai iespēja bez maksas slimot stimulētu slimošanu?

– Jā. Mūsu mērķis veselības sistēmu ir virzīt uz to, lai samazinātu gultasdienu skaitu, lai cilvēks ātrāk pārietu no stāvokļa «slims» uz stāvokli «vesels».

– Bija paredzēts, ka šogad būs gatavs jaunais Stradiņa slimnīcas korpuss, bet tagad izskatās, ka nebūs. Jo atklājies, ka celtniecībā liels brāķis.

– Mēs tā nevaram teikt, ka nebūs uzbūvēts. Mēs pie tā strādājam. Vēl ir cerība, ka tiks uzbūvēts nākamgad un varēs izmantot visus pieejamos Eiropas Savienības līdzekļus. Regulāri ejam uz Finanšu ministriju, meklējam variantus un saskaņojam tos, nenolaižam rokas. Neizskatās, ka būtu pilnīgi bezcerīgi. Mūsu galvenais mērķis ir panākt visas Stradiņa slimnīcas jaunās būves uzcelšanu. Tas, kas pašlaik tur tiek būvēts un ir apstādināts, ir tikai 40% no visas jaunās slimnīcas. Šī būve vēl neatrisina visas stradiņu problēmas. Esmu pārliecināts, ka uzcelsim visu jauno Stradiņa slimnīcu līdz Latvijas simtgadei. Jāskatās, cik daudz būs Eiropas naudas, cik mūsu pašu naudas, vai vēl būs nepieciešami līdzekļi, lai sasniegtu šo lielo mērķi. Mums ir apzināta vēlme strādāt tajā virzienā.

– Kāpēc no amata atkāpās Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits?

– Mēs ar viņu parunājām, un viņš uzrakstīja atlūgumu, jo es tiku izteicis viņam neuzticību.

– Par ko neuzticību?

– Pirms vairākiem gadiem Stradiņa slimnīca gāja zem ūdens un grima, un 2012. gadā tika glābta ar naudu, ņemtu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tie bija nedaudz vairāk kā 14 miljoni eiro. Toreiz nauda tika iedota ar nosacījumu, ka slimnīcas vadība ieviesīs kārtību un izveidos sistēmu finanšu lietojumā un uzraudzībā, lai tāda bēdīga situācija vairs nekad neatkārtotos. Tāda kārtība diemžēl nav izveidota nedz pirms Šmita, nedz arī viņa vairāk nekā gadu ilgajā darbības laikā. Gluži pretēji – gada laikā, kopš Šmits vadīja slimnīcu, viņš netika pārņēmis vadības stūri savās rokās. Ne viņš, ne arī stradiņu finanšu direktors gada laikā nav ieviesuši kārtību finanšu plūsmās un to uzraudzībā. Nav iespējams iegūt pārliecību, vai bilances posteņi atbilst realitātei. Ja finanšu pārskats neatspoguļo patieso ainu, tad ir lielas problēmas. Slimnīcas galvenais izdevumu postenis ir personāla algas. Koplīgums paredz, ka piemaksas drīkst būt līdz 50%, bet realitātē tās ir 100, 200 un 500, 600 procentu. Ar koeficientiem vienā gadījumā tiek reizinātas neto algas, citā – bruto algas. Šādos apstākļos teiktais, ka tarifi ir par zemu, kļūst vairs tikai par daļēju, ne pilnīgu patiesību. Šmita laikā ir pamatīgi uzpūsts administratīvais aparāts, izveidotas visādu direktoru štata vietas – finanšu direktors, attīstības direktors un citi. Visi šie direktori saņem divreiz lielākas darba algas nekā šādos posteņos Austrumu slimnīcā. Turklāt tās ir pamatalgas, nemaz nerunājot par piemaksām un prēmijām. Taisnības labad jāatzīst, ka arī pati Veselības ministrija līdz šim nav pietiekami kontrolējusi savas kapitālsabiedrības.

– LTV raidījumā Sastrēgumstunda Dins Šmits uzsvēra, ka slimnīcā veikts audits, bet viņš pat nav paaicināts uz interviju.

– Tā ir atrunāšanās. Stradiņa slimnīcā finanšu audits par gada pārskatu vēl tikai būs. Šis jau bija tikai finanšu funkciju audits. Tas ilga trīs nedēļas, kuru laikā Šmits neizrādīja par to interesei. Mana uzticība viņam izbeidzās tad, kad viņš uzprasījās uz pieņemšanu pie premjeres Laimdotas Straujumas un stāstīja viņai, ka stradiņos ar finansēm viss esot kārtībā. Šādos apstākļos, kad kārtības nav un ir vairāki būtiski apdraudējumi, nevajag maldināt Ministru prezidenti. 11. marta Delfi Bizness lasām: «Pēc Finanšu ministrijas skaidrotā, pašreizējā situācija slimnīcā ir spilgts nekvalitatīvas finanšu plūsmas pārvaldības piemērs. Ir nepieņemami, ka Stradiņa slimnīcas valde, pieņemot 2015. gada budžetu, nav paredzējusi risku, ka Latvijas Krājbankā ieguldītos līdzekļus varētu neatgūt..» Turpat finanšu ministrs aicina Veselības ministriju uzņemties atbildību un rīkoties. Tad, lūk, es uzņemos atbildību un rīkojos!

Vēsturiski līdz šim Veselības ministrija ir bijusi piekritīga tai pašai partijai, no kuras nāk finanšu ministrs. Iepriekš, kad slimnīcas grima, vienmēr to glābšanai tika iedota nauda un problēmas tika paslaucītas zem tepiķīša. Arī iepriekšējais finanšu ministrs Andris Vilks un veselības ministre Ingrīda Circene bija no vienas partijas – Vienotības. Nu šī kārtība ir izjaukta – es esmu no ZZS un finanšu ministrs ir no Vienotības.

– Vai nevar sanākt tā, ka, neslaukot drazas zem tepiķīša, jūs riskējat nonākt konfliktā ar partiju Vienotība? Finanšu ministrija var Veselības ministrijai vienkārši nogriezt naudu.

– Nē, es domāju, ka tā nevajadzētu būt. Es ļoti augstu vērtēju Straujumas kundzi, ministri ir viņas komanda, mēs strādājam kopā. Vienu brīdi izskatījās, ka mums nav no Finanšu ministrijas pretimnākšanas par Stradiņa slimnīcas lietām, bet tagad, šķiet, situācija atkal ir mainījusies un izskatās, ka atrodam dzirdīgas ausis. Vai nu premjere ir devusi ministrijai kādus norādījumus, vai pats Reira kungs, bet, lai kā tas arī būtu, tas ir labi. Es neizteicu neuzticību Šmita kungam tāpēc, ka viņš ir Vienotības biedrs. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens Šmita kungu televīzijā ļoti aizstāvēja. Es to saprotu. Es izteicu neuzticību nevis tāpēc, ka viņš ir no citas partijas, bet gan tāpēc, ka viņam gada laikā neizdevās pārņemt savās rokās stradiņu finanšu vadību.

Bet Ašeradena kungs Sastrēgumstundā runāja tā dīvaini – ka Finanšu ministrija esot analizējusi stradiņu bilanci un secinājusi, ka sen tik labi nav bijis. Nu, lai tad viņš man parāda to bilanci! Jau esmu Reira kungam to rakstiski palūdzis.

Es neticu, ka tāda kalibra politiķis kā Ašeradena kungs visai valstij melotu. Es ticu, ka viņa rīcībā šī bilance tiešām arī ir. Taču tas ir jocīgi. Vajadzētu būt tā, ka bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins vispirms ir pie manis, bet es vēl aizvien tos nevaru no stradiņiem dabūt.

– Ašeradens izteica mājienus, ka jūs atbrīvojaties no cilvēkiem, lai amatos iebīdītu savējos.

– Es «spridzinot» un atlaižot cilvēkus, taču es nevienu neesmu atlaidis. Valsts sekretāru Muciņa kungu nevis atlaidu, bet aizrotēju. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju Armandu Ploriņu esmu nevis atlaidis, bet tikai novērtējis neapmierinoši. Ašeradena satraukumu saprotu, bet es vēl nevienu neesmu atlaidis. Šmita kungam izteicu neuzticību, un viņš pats atlūdzās. Austrumu slimnīcā ir notikušas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu rokādes, nevis atlaišana. Mana pieeja ministrijā ir līdzīga kā biznesā. Es zinu, ka ir jāstrādā ar tiem cilvēkiem, kuri ir, jo tu nevari strādāt ar tiem cilvēkiem, kuru tev nav. Vai nu strādā ar tiem, kuri ir, vai nestrādā vispār. Izeju no pārliecības, ka visi cilvēki cenšas strādāt, cik vien labi spēj, bet cita lieta, ja kāds sāk pretdarboties. Dzirdēju, ka Stradiņa slimnīcas finanšu direktors uzrakstījis atlūgumu. Labi, ka uzrakstījis. Tad dabūsim viņa vietā citu, kurš strādās par divas vai trīs reizes mazāku algu, bet ar rezultātu.

– Kas notiek Austrumu slimnīcā? Vai tiešām gandrīz vai bankrots?

– Runāt par bankrotu būtu pārspīlēti – plašsaziņas līdzekļi ir nedaudz pārspīlējuši. Bet situācija ir nopietna. Atšķirībā no Stradiņa slimnīcas Austrumu slimnīca ir regulāri ziņojusi Veselības ministrijai par savām finanšu problēmām – par to, kā katru gadu tiek zaudēta nauda, un triju gadu laikā tie ir 24 miljoni eiro.

Ja visu laiku ir iespēja griezties pie valsts un sagaidīt, ka valsts izglābs, tas slimnīcu vadību morāli izlaiž. Šogad to darīt nav vērts, jo diemžēl valdībai visam gadam paredzētā nauda ārkārtas gadījumiem praktiski ir jau beigusies.

– Ne tik senā vēsturē ir bijuši ministri, kas sākumā enerģiski ķeras pie reformām, bet vēlāk nonāk naidā ar savām nozarēm. Vai jūs nebaidāties, ka varat nonākt līdzīgā situācijā?

– Nē, nebaidos. Es nevadu zāļu ražotāju ministriju un pat arī ne ārstu ministriju, es vadu pacientu ministriju.

Es cenšos nenosēdināt lidmašīnu, kamēr skrejceļš nav atbrīvots no iepriekšējās lidmašīnas. Cenšos neatvērt pārāk daudz jaunas frontes, bet reizēm dzīve pati atver jaunas frontes. Bet šobrīd situācija tik tiešām veidojas smaga – valsts neko papildus nevar iedot. Ja šogad kāda ministrija nāks pēc papildu naudas, nāksies visām ministrijām samest kolekti proporcionāli to budžetiem. Tātad veselībai nevis tiks iedots, bet gan paņems nost. Tas nozīmē, ka būs pienācis tas skaistais brīdis, kad nekas cits neatliks, kā sākt mainīties uz augšu. Tad būsim spiesti to darīt, jo citas izejas gluži vienkārši nebūs. Un, domāju, beigās visi būsim priecīgi. Tikai mēs paši varam mainīties uz augšu. Ir nepareizi dzīvot pēc tādas pieejas: «Es nemainīšos, bet tu mainies!» Nē, nē, krīzē katrs būs spiests mainīties! Un nav labāku par mums. Citu vienkārši nav, esam tikai mēs. Tikai mēs paši varam būt šodien labāki nekā vakar un rīt labāki nekā šodien.

– Vai ar eveselību arī būs tāds skandāls, kā ar eskolām, kur atklājusies liela naudas izvazāšana?

– Esmu optimists arī šajā lietā. Protams, problēmas būs, bet tās varēs risināt. Šobrīd nevaru ko daudz komentēt, kamēr neesmu saņēmis pilnu informāciju. Vispārīgā informācija ir tāda, ka tas, kas ir radīts, ir radīts uz dažādām platformām, kas kopā nefunkcionē. Bet nevar teikt, ka nekā nav. Daudz kas ir padarīts. Nāksies piestrādāt pie tā, lai tas viss kopā funkcionē. Mums ir idejas, kā to panākt. Mēs gribam šos atsevišķos elementus sasaistīt ar maksājumu karti. Piemēram, cilvēks varēs norēķināties aptiekā ar savu bankas karti, kurai tranzītā izskries cauri valsts nauda, ja pretī būs erecepte uz šā cilvēka vārda. Mums šim nolūkam būs pieejama Eiropas nauda. Vēloties saņemt samaksu, visa veselības aprūpes sistēma – medicīnas pakalpojumu sniedzēji, ģimenes ārsti, farmaceiti – būs ieinteresēti pielāgoties eveselības projektam, saslēgties vienotā sistēmā un to lietot.

– Nesen Lietuvā izcēlās milzu skandāls – par korupciju tika aizturēti farmaceiti un ārsti. Ir nojaušams, ka arī Latvijā vienā jaukā dienā var atgadīties kas līdzīgs. Jo pastāv tāds kā aplis – farmācijas firma, aptieka, ārsts –, kurā ir vienošanās, ka ārsts pacientam izrakstīs tieši noteiktas firmas zāles, kas varbūt nav tās labākās un ir dārgas.

– Tādi gadījumi ir daudzviet pasaulē. Man nav nekādu ilūziju – arī pie mums kas tāds notiek.

– Ko var darīt? Vai policijai kaut kas vairāk jādara, vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam?

– Katram ir jādara savs darbs. Runājot par farmācijas nozari, es zinu, kas ir jādara, lai zāles kļūtu lētākas. Jau ir sagatavoti normatīvo aktu grozījumi, kas tuvākajā laikā tiks iesniegti Ministru kabinetā. Zāles kļūs lētākas. Redzu, ka farmācijas industrija ir sarosījusies un plašsaziņas līdzekļos tiek pausti viņu satrauktie viedokļi. Tas liecina, ka esmu uz pareizā ceļa. Jo farmācijas firmu peļņas atrāvums rezultēsies valsts un pacientu ieguvumā – būs mazāki izdevumi par medikamentiem.

– Var jau būt visādi lētākas. Arī tā, ka sākumā zāles ir lētākas dempinga rezultātā, bet pēc tam paliek vēl daudz dārgākas.

– Es runāju par mehānismiem, kā zāles padarīt lētākas uz visiem laikiem.

– Ir manāms arī nosacīti «mazo aptieku tīklu» satraukums par «lielo aptieku tīklu» ofensīvu. «Mazajiem» ir aizdomas, ka «lielie» lobē tādus normatīvo aktu grozījumus, kas atcels dažādus aptiekām specifiskus tirdzniecības ierobežojumus, liberalizēs tirgu, un tad «lielie tīkli» varēs izvērsties.

– Esmu lasījis presē un zinu, ka atsevišķi farmaceiti ir iesnieguši Satversmes tiesā prasību veikt šādu liberalizāciju. Mēs tagad gaidām, kas notiks – vai šī prasība tiks pieņemta. Marta vidū būs skaidra atbilde. Ja Satversmes tiesa prasību pieņems, tad tā būs zīme, ka Veselības ministrijai jārīkojas. Jāsagaida, uz kādiem pamatiem būs šī prasība – vai izejot no tiesībām brīvi nodarboties ar komerciju, vai respektējot cilvēktiesības nodarboties ar savu profesiju. Ja šī prasība ies savu gaitu, mēs Veselības ministrijā zināsim, kā rīkoties. Mēs aptiekām izvirzīsim ļoti stingras prasības. Jo aptieka nedrīkst būt vienkārša «farmabudka». Tad stingrajām prasībām būs jāpiemērojas ne vien jaunatvērtajām aptiekām, bet arī pastāvošajām aptiekām būs sevi jāpārkārto saprātīgā termiņā. Tas nāks par labu pacientiem, jo uzlabos farmaceitiskās aprūpes kvalitāti.

Ir taisnība, ka ir daudz problēmu, taču es gribu teikt, ka būs labāk – un labāk būs visās jomās. Stradiņi un Gaiļezers turpinās ārstēt pacientus, farmācijas jomā būs lielāka kārtība, zāles kļūs lētākas, medicīnas melnie caurumi tiks aiztaisīti ciet, rezultātā visi būs priecīgi, ka varēs dzīvot godīgāku, skaistāku un veselīgāku dzīvi.

Svarīgākais