Pabeigta brīdināšana par Rail Baltica
Jaunās vilcienu līnijas Rail Baltica plānotāji vakar stāstīja, kā viņu plānus un viņus uzņēmuši to piecpadsmit pašvaldību iedzīvotāji, kurās viņi iezīmējuši vilciena trasi.
Oficiālā versija ir tāda, ka pozitīva attieksme pret Rail Baltica bijusi desmit pašvaldībās, neitrāla – trijās un negatīva – divās. Pasākumos piedalījušies kopā vairāk par pieciem tūkstošiem cilvēku ar visdažādāko pārliecību, viedokļiem, piedāvājumiem un prasībām, bet pašvaldību attieksme fiksēta tā, kā to rezumējušas attiecīgo novadu domes. Negatīvie atzinumi par Rail Baltica trasi nākuši no Mārupes un Ķekavas.
Rīgas pilsētas dome ir aprobežojusies ar telpu piešķiršanu diviem trases apspriešanas pasākumiem atbilstoši tam, kā trase iezīmēta abos Daugavas krastos. Pilsētas dome ar savām struktūrvienībām izvairījusies no jebkādām publiskām aktivitātēm. Pieņemsim, ka Rīgā ieplānotais darbu apjoms ir tik milzīgs, ka to pārskatīt un novērtēt ir daudz grūtāk nekā jebkurā no novadiem. Daļai no Rīgā paredzētā trases posma būs jāizrok tunelis, būs jābūvē tilts pāri Daugavai, būs jāpārtaisa Centrālā dzelzceļa stacija.
Nupat pabeigtā procedūra bija tikai brīdināšana par vilciena trases izbūvi. Brīdināšana attiecas vairāk uz cilvēkiem nekā pēc tam pati būve. Šādu brīdināšanu nevajadzētu dēvēt par speciāli veidotu cilvēku satracināšanai, kaut gan šāds efekts arī ir ierēķināts. Proti, šobrīd trase tiek piedāvāta vairākos variantos, no kuriem viens variants tiks izvēlēts, salīdzinot arī protestu skaļumu pret katru no variantiem. Uz gada beigām apspriešana tiks atkārtota tikai par vienu variantu.
Trases novietojums variē Bauskas, Iecavas, Baldones, Sējas, Limbažu un Salacgrīvas novados, kā arī Rīgā. Sabiedrības spiediena ietekmei netiek pakļauta pamatizvēle, ka trase ietvers Rīgu cilpā. Tas nozīmē vismaz divkāršu spiedienu uz trases vilcējiem, ko viņi apņēmušies izturēt. Varētu pat teikt, ka spiediens ir izrādījies nevis dubults, bet desmitkārtīgs, jo Mārupes un Ķekavas pašvaldībām nebūtu iemeslu vispār iebilst, ja trase nesadalītos pasažieru un kravas trasēs, no kurām pasažieru trase sasniedz lidostu Rīga pa Ķekavas un Mārupes novadu teritoriju.
Cilpas variantu pamato nepieciešamība savienot kravu plūsmas pa sliedēm ar tagadējo Krievijas standarta 1524 mm platumu un jauno Eiropas standarta 1435 mm platumu, ko Latvijā pārstāvēs Rail Baltica. Salaspils novadā ir atrasta vieta, kur abu platumu sliedes ne tikai krustosies, bet tiks savītas tā, lai būtu ērti pārkraut kravas no vagoniem un platformām uz viena platuma sliedēm uz vagoniem un platformām, kas tālāk aizies pa otra platuma sliedēm. Šāda pārkraušana varētu būt vajadzīga kravu plūsmām dažādās kombinācijās gan starp austrumu –rietumu un ziemeļu – dienvidu virzieniem, gan starp pārvadājumiem pa dzelzceļu un ar kuģiem. Grūti paredzēt, kāds izrādīsies summārais efekts jaunā dzelzceļa un Rīgas ostas līdzāspastāvēšanai. Dažos gadījumos jaunās sliedes pārņems kravas, kas nenonāks ostā, citos gadījumos ostā parādīsies jaunas kravas, ko vedīs uz Rīgu tāpēc, ka te būs ērti šīs kravas novietot uz Eiropas platuma sliedēm. Rail Baltica noteikti konkurēs ar autopārvadājumiem pa Via Baltica.
Nupat paveiktā apspriešanas posma pamatproblēma bija tāda, ka cilvēki tika aicināti samierināties ar neērtībām samērā pārskatāmā laika periodā apmaiņā pret solījumiem iegūt papildu ērtības daudz tālākā, grūti iedomājamā nākotnē. Šobrīd grūti iztēloties Latvijas un visas Eiropas saimniecisko dzīvi kaut vai tikai 2020. gadā, kad Rail Baltica būvei būtu jāsākas, nemaz nerunājot par laiku, kad tā jāpabeidz. No otras puses, visi ar trases novietojumu neapmierinātie skandēja kā vienā balsī, ka Rail Baltic trases zīmēšana esot pilnīgi negaidīta un sasteigta. Tad kā īstenībā ir – vai brīdināšana par būvi sešus gadus pirms būvēšanas patiešām ir novēlota, vai, tieši otrādi, pārsteidzīga un cilvēkus tracinoša par to, kas īstenībā nenotiks vispār?
Lai cik laipniem vārdiem cilvēkus un pašvaldības uzrunā valsts amatpersonas ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu priekšgalā, gala lēmumi būs jāpieņem no spēka pozīcijām. Jautājums, vai Latvijas valstij būs spēks, t.i., nauda, ko Eiropas Komisija piešķir Latvijai tikai un vienīgi Rail Baltica būvei. EK galīgais lēmums naudu dot vai nedot vēl jāgaida līdz gada beigām. Līdz šim lēmumam Latvijas iedzīvotājiem jāvingrinās paklausībā, kāda nepieciešama jebkura liela projekta izpildei. Piemēram, Mārupes pašvaldībai aprīlī nāksies vai nu pieņemt lēmumu par trases lokālplānojuma izstrādi un sadarboties ar plānotājiem, vai tikai noskatīties, kā trase Mārupē tiek plānota ar Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas atļauju.